549084e0

Saruna ar bijušo ASV spēku komandieri Eiropā, ģen.-ltn. (ret.) Benu Hodžes

Thu, 09 Apr 2026 03:51:26 GMT

Saruna ar bijušo ASV spēku komandieri Eiropā, ģen.-ltn. (ret.) Benu Hodžes

Skatieties uz ASV politiku ilgtermiņā - nenovērsieties no mums. Demokrātija ir sarežģīts un dinamisks process, un šobrīd Amerikas Savienotajās Valstīs norisinās intensīva politiskā cīņa. Eiropai ASV ir tikpat nepieciešamas, cik ASV ir nepieciešama Eiropa. Par ASV ārpolitiku, transatlantiskajām attiecībām, atbalstu Ukrainai un Baltijas valstu drošību Analītikas un vadības grupas “PowerHouse Latvia” vadošais partneris Mārtiņš Vargulis sarunājas ar bijušo ASV spēku komandieri Eiropā, ģen.-ltn. (ret.) Benu Hodžes.

Saruna angļu valodā ir pieejama šeit.

Pamiers ir svarīgs, bet tas vēl nav stabils politisks risinājums

Thu, 09 Apr 2026 03:45:46 GMT

Pamiers ir svarīgs, bet tas vēl nav stabils politisks risinājums

Pamiers ir svarīgs, bet tas vēl nav stabils politisks risinājums. Abas puses šobrīd pārdod savām sabiedrībām uzvaras stāstu, kamēr realitātē notiek cīņa par to, kādi būs nākamie noteikumi. Un tieši Libāna, Hormuza šaurums un starpnieku diplomātija noteiks, vai šī pauze kļūs par deeskalāciju vai tikai par īsu elpas vilcienu pirms nākamās krīzes.

LTV raidījumā "Rīta Panorāma" saruna ar PhL vecāko pētnieci Sintiju Broku - Kovalevsku.

Raidījuma ieraksts pieejams šeit.

Šodienas jautājums: Cik trausls pamiers iestājies Tuvajos Austrumos?

Wed, 08 Apr 2026 03:42:08 GMT

Šodienas jautājums: Cik trausls pamiers iestājies Tuvajos Austrumos?

LTV raidījumā “Šodienas jautājums” diskusijā par to, cik trausls pamiers šobrīd iestājies Tuvajos Austrumos sarunā piedalās PhL vadošais partneris, RSU Sociālo zinātņu fakultātes lektors Mārtiņš Vargulis.

Raidījuma ieraksts pieejams šeit.

ASV turpina savilkt spēkus Tuvajos Austrumos

Wed, 01 Apr 2026 03:38:38 GMT

ASV turpina savilkt spēkus Tuvajos Austrumos

ASV sauszemes operācijas mērķi joprojām ir neskaidri - arī pašiem amerikāņiem. Ko tas nozīmē Tuvajiem Austrumiem un pašai administrācijai? LTV raidījumā “Pasaules panorāma” situāciju komentē PhL vadošais partneris Māriņš Vargulis.

Raidījuma ieraksts pieejams šeit.

Šodienas jautājums: Kad un kā beigsies karš Tuvajos Austrumos?

Tue, 31 Mar 2026 03:36:05 GMT

Šodienas jautājums: Kad un kā beigsies karš Tuvajos Austrumos?

Šobrīd Tuvajos Austrumos neredzam vienpusēju ASV un Izraēlas dominanci, bet gan trauslu līdzsvaru, kur ASV saglabā militāro pārsvaru, kamēr Irāna arvien vairāk kontrolē eskalācijas dinamiku - īpaši caur globālo ekonomiku un Hormuza šaurumu. Trīs galvenie secinājumi uz šo brīdi:

Militārie panākumi negarentē stratēģisko rezultātu. Irānas spējas ir degradētas, bet kodolprogramma nav iznīcināta, un režīma transformācija ir notikusi, bet ne kā plānots. Stratēģiskais iznākums joprojām paliek neskaidrs.
Pieņēmums par īsu konfliktu rada pretrunas. ASV mīkstina sankcijas un pieļauj Irānas naftas plūsmu - tādējādi konflikta laikā netieši finansējot sistēmu, kuru tā cenšas vājināt.
Irāna nevis sabrūk, bet adaptējas. Tā pārorientē savu atturēšanas taktiku - šobrīd, uz ekonomisko dimensiju, izmantojot Hormuza šaurumu kā spiediena instrumentu. Režīms absorbē spiedienu, jo vara ir centralizēta, resursi koncentrēti elites rokās un politiskais spiediens no sabiedrības ir ierobežots.

Plašāk par situāciju Tuvajos Austrumos LTV raidījumā diskutē PhL vecākā pētniece Sintija Broka - Kovalevska.

Raidījuma ieraksts pieejams šeit.

Par Latvijas drošības un aizsardzības jautājumiem

Mon, 30 Mar 2026 03:31:04 GMT

Par Latvijas drošības un aizsardzības jautājumiem

TV 24 raidījuma “Kārtības rullis” diskusijā, kas veltīta Latvijas drošības un aizsardzības jautājumiem, piedalās Analītikas un vadības grupas “PowerHouse Latvia” vadošais partneris un RSU Sociālo zinātņu fakultātes docents Mārtiņš Daugulis.

Raidījuma ieraksts pieejams šeit.

Vai ASV tiešām novēršas no Ukrainas?

Fri, 27 Mar 2026 03:25:37 GMT

Vai ASV tiešām novēršas no Ukrainas?

ASV plāni novirzīt daļu palīdzības no Ukrainas uz Tuvajiem Austrumiem ir ļoti simbolisks žests, kas būtiski ietekmēs ukraiņu spējas aizstāvēties pret agresorvalsti Krieviju. Tā sarunā ar TV3 raidījumu "900 sekundes" norāda Analītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" vadošais partneris, RSU lektors Mārtiņš Vargulis.

Sižets pieejams šeit.

Karš Tuvajos Austrumos var radīt ilgtermiņa draudus Eiropai

Mon, 23 Mar 2026 04:32:04 GMT

Karš Tuvajos Austrumos var radīt ilgtermiņa draudus Eiropai

Ja Irānas režīms noturēsies, tas kļūs vēl vairāk noskaņots pret Rietumiem. Karam ieilgstot, jārēķinās, ka militārais un finansiālais atbalsts Ukrainai būs pilnībā uz eiropiešu pleciem un eiropiešu spējas ietekmēt ASV administrāciju, lai karu ātri izbeigtu, ir ļoti ierobežotas. Tā intervijā Latvijas Radio norāda PhL vadošais partneris Mārtiņš Vargulis.

Pilns komentārs pieejams šeit.

Par notikumu attīstību Tuvajos Austrumos

Mon, 23 Mar 2026 04:22:30 GMT

Par notikumu attīstību Tuvajos Austrumos

Šis nav karš ar skaidru beigu punktu - mērķis nav viens objekts, bet vesela sistēma. Līdz ar to pat būtiski militāri panākumi negarantē politisku rezultātu, kamēr sekas jau tieši pārveido NATO lomu un Eiropas drošības prioritātes.

Notikumu attīstību Tuvajos Ausstrumos TV24 raidījumā "Globuss" komentē PhL vecākā pētniece Sintija Broka - Kovalevska.

Raidījums divās daļās pieejams šeit.

Kas ir kurdi un cik reāla būtu viņu iesaistīšanās ASV cīņā pret Irānas režīmu?

Sun, 15 Mar 2026 23:01:16 GMT

LSM skaidro: Kas ir kurdi un cik reāla būtu viņu iesaistīšanās ASV cīņā pret Irānas režīmu?

ASV un Izraēlas triecieni pret Irānu karā ierāvuši vairākas reģiona valstis. Un teju pašā šī kara sākumā Donalds Tramps izteicies arī par iespēju cīņā pret Teherānas režīmu iesaistīt kurdus - tieši viņu sauszemes spēki varētu ienākt Irānā un palīdzēt gāzt režīmu. LSM kopā ar PhL vecāko pētnieci Sintiju Broku-Kovalevsku skaidro, kas ir kurdi un kāpēc ASV tos uzlūko kā iespējamu sabiedroto.

Pilnu rakstu lasi šeit.

Latvijas Radio: Tramps sola drīzas Irānas kara beigas. Spriedzes kāpums starp Ukrainu un Ungāriju

Wed, 11 Mar 2026 22:53:37 GMT

Tramps sola drīzas Irānas kara beigas. Spriedzes kāpums starp Ukrainu un Ungāriju

Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps sola drīzas Irānas kara beigas. Spriedzes kāpuma spirāle attiecībās starp Ukrainu un Ungāriju. Eiropas politiskās aktualitātes. Aktualitātes analizē Analītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" direktors Mārtiņš Vargulis.

Raidījuma ieraksts pieejams šeit.

Šodienas jautājums: Cik ilgstošs būs karš Tuvajos Austrumos?

Fri, 06 Mar 2026 12:59:17 GMT

Šodienas jautājums: Cik ilgstošs būs karš Tuvajos Austrumos?

LTV Ziņu Dienesta raidījumā "Šodienas jautājums" PhL direktors un RSU Sociālo zinātņu fakultātes lektors Mārtiņš Vargulis analizē, vai un kā ASV pieeja attiecībā uz Irānu patiešām nodrošina deklarēto stratēģisko mērķu sasniegšanu. Diskusijā pievērsta uzmanība arī tam, kā ASV iekšpolitiskā dinamika var ietekmēt Vašingtonas turpmāko politikas virzību attiecībā uz Irānu un plašāku drošības situāciju Tuvajos Austrumos.

Raidījuma ieraksts pieejams šeit.

Pasaules Panorāma. Karš Tuvajos Austrumos un Hormuza šaurums

Thu, 05 Mar 2026 16:17:48 GMT

Pasaules Panorāma. Karš Tuvajos Austrumos un Hormuza šaurums

Šī konflikta militārā operācija balstās divās stratēģiskās loģikās - Izraēlas un ASV mērķos. Lai gan tie daļēji pārklājas, tie nav pilnīgi identiski, un tas ietekmē arī konflikta dinamiku. Kara ilgums, līdz ar to, nav atkarīgs tikai no Vašingtonas politiskajiem lēmumiem. Militārās operācijas ieilgšana var būt saistīta gan ar Izraēlas un ASV stratēģisko mērķu sasniegšanas tempu, gan ar konflikta paplašināšanos - ne tikai Līča reģionā, bet arī Eiropā un NATO drošības vidē. LTV Ziņu Dienesta raidījumā “Pasaules panorāma” uzsver PhL vecākā pētniece Sintija Broka - Kovalevska.

Raidījums pieejams šeit.

Vai pēc zaudējumiem ASV Tramps meklē uzvaru Irānā?

Wed, 04 Mar 2026 16:12:17 GMT

Vai pēc zaudējumiem ASV Tramps meklē uzvaru Irānā?

ASV prezidents Donalds Tramps piedzīvojis būtisku iekšpolitisku satricinājumu - Augstākā tiesa viņa noteiktos tirdzniecības tarifus atzinusi par pretlikumīgiem, kamēr socioloģiskās aptaujas rāda krītošu prezidenta popularitāti pirms novembrī gaidāmajām vidustermiņa vēlēšanām. Tikmēr starptautiskajā arēnā spriedze starp ASV un Irānu pieaug.

Par ASV iekšpolitiskajām un ārpolitiskajām motivācijām Delfi.lv raidījumā “Komandcentrs” diskutē PhL direktors un RSU Sociālo zinātņu fakultātes lektors Mārtiņš Vargulis.

Pilns raidījums pieejams šeit.

Šodienas jautājums: Situācija Tuvajos Austrumos – vērtējums un riski?

Mon, 02 Mar 2026 16:03:57 GMT

Šodienas jautājums: Situācija Tuvajos Austrumos – vērtējums un riski?

Latvijas Televīzijas raidījumā “Šodienas jautājums” par straujo situācijas saasināšanos Tuvajos Austrumos diskusijā piedalījās Sintija Broka - Kovalevska, PhL vecākā pētniece un viespētniece Džonsa Hopkinsa Universitātē ASV. Diskusijā apspriedām iespējamos ASV mērķus, Irānas režīma stabilitāti pēc Augstākā līdera nāves un ietekmi uz globālo ekonomiku - enerģētikas cenām un kuģošanas drošību Hormuza šaurumā. Situācija balansē starp atturēšanu un plašāku reģionālu eskalāciju.

Pilns raidījums pieejams šeit.

Par drošības arhitektūras transformāciju un transatlantiskajām attiecībām

Tue, 17 Feb 2026 16:07:09 GMT

Par drošības arhitektūras transformāciju un transatlantiskajām attiecībām

Par drošības arhitektūras transformāciju, transatlantiskajām attiecībām un to, kā šie procesi ietekmē Eiropu un Latviju. Analītikas un vadības grupas “PowerHouse Latvia” direktors un RSU Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Mārtiņš Vargulis piedalās TV24 raidījumā “Globuss”.

Raidījums divās daļās pieejams šeit.

Latvijas Radio: “Drednautu diplomātija” un piemirstās cilvēktiesības – Irānas un ASV sarunas

Wed, 11 Feb 2026 15:22:53 GMT

Latvijas Radio: “Drednautu diplomātija” un piemirstās cilvēktiesības – Irānas un ASV sarunas

Lai arī spriedze saglabājas augsta, ASV un Irānas sarunas turpinās – par to Latvijas Radio diskusijā piedalās PhL vecākā pētnece Sintija Broka - Kovalevska.

ASV mērķis ir panākt būtisku Irānas kodolprogrammas ierobežošanu un mazināt tās militāro ietekmi reģionā, vienlaikus, saglabājot spiediena instrumentus, saglabāt arī ASV vadīto drošības sistēmu Tuvajos Austrumos, balstītu uz Izraēlas militāro pārsvaru un Līča valstu strukturālu atkarību no ASV drošības garantijām.

Irāna, savukārt ir ieinteresēta sankciju mazināšanā un ekonomikas stabilizēšanā, taču negrasās atteikties no savām drošības “sarkanajām līnijām”, ko tā uzskata par izdzīvošanas jautājumu.

Šajā dinamikā būtiska loma ir arī Izraēlai. Premjerministra Benjamina Netanjahu vizītes Vašingtonā apliecina centienus nepieļaut pārāk piekāpīgu ASV pieeju Teherānai un uzturēt stingru nostāju pret Irānas kodol- un raķešu programmām. Šeit Netanjahu jāsaglabā arī kontroles ilūzija savas sabiedrības priekšā - Izraēlā ir sācies parlamenta vēlēšanu gads.

Nākotne nav bez cerības - sarunu kanāli ir atvērti. Taču dziļais savstarpējās neuzticēšanās līmenis padara jebkādu iespējamu vienošanos trauslu un viegli ievainojamu.

Pilns raidījums pieejams šeit.

Kāpēc mēs neuzticam savu naudu sistēmai? Sociālantropologa skaidrojums par investēšanu un bailēm

Wed, 11 Feb 2026 14:26:21 GMT

Kāpēc mēs neuzticam savu naudu sistēmai? Sociālantropologa skaidrojums par investēšanu un bailēm

Nauda nav objektīva vērtība, bet gan sociālo attiecību process, kurā savijas personīgā pieredze, kultūra un attiecības ar varu.

Nauda nav kaut kas fiksēts. Pat ja mums šķiet, ka tā ir matemātiski saskaitāma, patiesībā tās nozīme pastāvīgi mainās. Cilvēki atšķirīgi uztver nopelnītu naudu, dāvinātu naudu vai līdzekļus, kas paredzēti investīcijām, – katrai no šīm kategorijām ir sava emocionālā un morālā "etiķete". Delfi TV raidījuma “Nākotnes kapitāls” jaunākajā epizodē PhL direktors un sociālantropologs Mārtiņš Daugulis piedāvā provokatīvu skatījumu: nauda nav objektīva vērtība. Tā ir sociāls process, kurā savijas personīgā pieredze, kultūra un attiecības ar varu.

Pilnu raidījumu skaties šeit.

ASV spiediens liek Irānai izvēlēties starp sarunām un militāru konfliktu

Sun, 08 Feb 2026 18:36:48 GMT

ASV spiediens liek Irānai izvēlēties starp sarunām un militāru konfliktu

ASV un Irānas sarunas par kodolvienošanās nākotni atkal uzkarsušas, taču, kā LTV raidījumā "Pasaules panorāma" uzsver Sintija Broka-Kovalevska , īstā problēma nav skaļā retorika vai savstarpējā neuzticība, bet gan ārkārtīgi šaurā manevra telpa abās pusēs - Vašingtona vairs nerunā tikai par kodolprogrammas ierobežošanu, bet cenšas caur kodolsarunām risināt arī raķešu programmu, Irānas reģionālo ietekmi un pat iekšpolitisko uzvedību, savukārt Teherānai jebkura būtiska piekāpšanās šajos jautājumos nozīmētu apdraudēt režīma drošību un leģitimitāti; rezultātā pastāv tikai minimāla kompromisu pārklāšanās zona, kas ir politiski ļoti trausla un viegli sabrūk citu spēlētāju – Izraēlas, Krievijas, Ķīnas un arī Eiropas ierobežotās rīcībspējas - ietekmē, padarot pat racionālus tehniskus risinājumus politiski gandrīz neiespējamus un uzturot bīstamu balansēšanu starp sarunām un eskalāciju.

Plašāks tēmas pārskats pieejams LSM rakstā.

ASV un Irānas Kodolsarunas: Kāpēc abu pušu piekāpšanās robežas ir tik šauras?

Wed, 04 Feb 2026 18:32:35 GMT

ASV un Irānas Kodolsarunas: Kāpēc abu pušu piekāpšanās robežas ir tik šauras?

ASV un Irānas sarunas par kodolvienošanās nākotni atkal ir uzkarsušas. No vienas puses, stingri paziņojumi, draudi un spēka demonstrēšana. No otras - dziļa neuzticība. Taču īstā problēma nav tikai retorika. Tā ir daudz vienkāršāka un vienlaikus bīstamāka: abām pusēm ir ļoti maz manevra telpas, lai vispār piekāptos. Politiskie līderi Vašingtonā un Teherānā var deklarēt gatavību kompromisiem, taču praksē pastāv ļoti šaurs vienošanos spektrs, ko viņi spētu gan pieņemt, gan pamatot saviem vēlētājiem un/vai atbalstītājiem iekšpolitiskajā arēnā. Jo mazāk šīs pieļaujamās vienošanās pārklājas, jo grūtāk panākt jebkādu reālu vienošanos, neatkarīgi no tā, cik gudri vai tehniski izstrādāti ir piedāvātie risinājumi.

Uz ko tiecas ASV politika?

ASV skatījumā vairs nepietiek ar Irānas kodolprogrammas ierobežošanu. Runa ir par tās praktisku apturēšanu - par urāna bagātināšanas izbeigšanu, esošo krājumu likvidēšanu un būtiski pastiprinātu starptautisko kontroli. Taču kodoljautājums ir tikai viens no plašāka drošības rāmējuma elementiem. Vašingtona arvien atklātāk cenšas izmantot kodolsarunas kā sviru arī citiem stratēģiskiem mērķiem. Viens no tiem ir spiediens uz Irānas ballistisko raķešu programmu, ko ASV uztver kā galveno instrumentu, ar kura palīdzību Teherāna projicē spēku reģionā. Otrs būtisks aspekts ir Irānas atbalsta pārtraukšana tā dēvētajām “pretestības ass” kustībām, bruņotajiem grupējumiem Libānā, Sīrijā, Jemenā un Irākā, kas ilgstoši kalpojuši kā Irānas ietekmes tīkls un netiešās konfrontācijas mehānisms pret ASV un tās sabiedrotajiem. Vienlaikus kodoldiplomātijā arvien ciešāk tiek ieausta arī cilvēktiesību dimensija: ASV politiskajā diskursā Irānas brutālā protestu apspiešana, demonstrantu nogalināšana un masveida apcietināšanas kalpo par papildu pamatojumu sankciju uzturēšanai un spiediena pastiprināšanai, tādējādi vēl vairāk sasaistot kodoljautājumu ar Irānas režīma iekšējo uzvedību.

Ilgtermiņā, pat ja šobrīd tas netiek formulēts kā oficiāls sarunu mērķis, ASV stratēģiskajā pieejā pastāv arī tālejošāki scenāriji. Tie ietver cerības uz politiskām pārmaiņām Irānā, tostarp varas sistēmas transformāciju, kā arī būtisku Irānas politikas maiņu attiecībās ar Izraēlu - līdz pat teorētiskai iespējai nākotnē atzīt Izraēlas valsti. Šie mērķi šobrīd atrodas ļoti tālu no praktiskas realitātes, taču tie veido fonu, kas pastāvīgi paaugstina ASV prasību latiņu un sašaurina kompromisa iespējas.

Kopumā šī daudzslāņainā spiediena loģika kalpo arī centrālam mērķim - saglabāt ASV vadīto drošības sistēmu Tuvajos Austrumos, balstītu uz Izraēlas militāro pārsvaru un Persijas līča valstu strukturālu atkarību no ASV drošības garantijām.

Tieši šī plašā ambīciju pakete būtiski sašaurina iespējamo kompromisu lauku starp Vašingtonu un Teherānu.

Irānas piekāpšanās potenciāls un ierobežojumi

Irānas piekāpšanās robežu telpa veidojas pēc pavisam citas loģikas. Teherānas galvenais mērķis ir mazināt sankciju spiedienu un atgūt ekonomisko elpu, taču šis mērķis nav atdalāms no režīma drošības un politiskās leģitimitātes. Irāna teorētiski būtu gatava apsvērt urāna bagātināšanas līmeņu samazināšanu, krājumu ierobežošanu vai pat daļēju izvešanu, kā arī pastiprinātas starptautiskās inspekcijas. Taču šie soļi Teherānai nav labprātīga piekāpšanās - tie ir taktiski kompromisi, kuru mērķis ir iegūt ekonomisku atvieglojumu, vienlaikus saglabājot kodolprogrammas kodolu un iespēju nākotnē to atjaunot. Taču pastāv skaidras robežas, kuras Teherāna praktiski nevar pārkāpt. Iekšpolitiskā līmenī pilnīga atteikšanās no itkā miermīlīgas urāna bagātināšanas tiesībām tiktu uztverta kā suverenitātes zaudējums. Piekāpšanās raķešu programmā nozīmētu atteikties no galvenā atturēšanas instrumenta, kas ir būtiska valsts drošības arhitektūras sastāvdaļa. Reģionālās ietekmes tīkla demontāža būtu līdzvērtīga drošības vakuuma radīšanai, bet vienošanās ultimātu apstākļos iekšpolitiski izskatītos pēc kapitulācijas.

No Teherānas skatupunkta šie elementi nav politiskas ambīcijas, bet izdzīvošanas mehānisms vidē, kur militārs spiediens, sankcijas un draudi ir kļuvuši par ikdienas realitāti.

Neskatoties uz asajām pozīcijām, pastāv šaura, bet reāla pārklāšanās zona starp abām kompromisu telpām. Irāna varētu uzturēt bagātināšanu ļoti zemā līmenī, būtiski samazināt krājumus un pieņemt stingru uzraudzību. ASV, savukārt, varētu piedāvāt ierobežotu, bet taustāmu sankciju atvieglojumu, ļaujot ekonomiskai elpai pakāpeniski atgriezties. Šāds pakāpenisks pieejas modelis ļautu abām pusēm saglabāt politisko seju, apgalvojot, ka nav piekāpušās vai kapitulējušas. Tomēr tieši šī kompromisu telpa ir politiski visjutīgākā abām pusēm, un visvieglāk pakļauta sabrukumam.

Šo kompromisa trauslumu vēl vairāk pastiprina citu spēlētāju ietekme, kas maina vienošanās reālās izmaksas un ieguvumus. Eiropas valstis formāli joprojām ir nozīmīga kodolvienošanās daļa, taču praksē to ietekme ir ierobežota. Lai gan Eiropas rokās atrodas būtiska sankciju, finanšu regulējuma un investīciju infrastruktūra, tās nespēja pasargāt uzņēmumus no ASV sekundārajām sankcijām ir būtiski sašaurinājusi Eiropas ekonomisko lomu Irānā. Rezultātā pat gadījumā, ja Vašingtona un Teherāna panāktu politisku vienošanos, bez stabilas Eiropas iesaistes Irānai solītais ekonomiskais ieguvums var izrādīties fragmentārs un nedrošs.

Krievija un Ķīna šo vakuumu daļēji aizpilda, piedāvājot Irānai alternatīvus tirdzniecības, enerģētikas un diplomātiskos kanālus. Tomēr šie apvedceļi nenodrošina pilnvērtīgu integrāciju globālajā ekonomikā - tie drīzāk ļauj Irānai izdzīvot, nevis attīstīties. Jo dzīvotspējīgāki šie kanāli kļūst, jo mazāks ir Teherānas stimuls piekāpties ASV prasībām, taču vienlaikus tie arī nostiprina Irānas ilgtermiņa atkarību no Maskavas un Pekinas.

Īpašu lomu šajā procesā spēlē arī Izraēla, kas sarunu vidi ietekmē nevis ar diplomātiju, bet ar tiešu drošības realitātes maiņu. Militāri triecieni, eskalācijas draudi un politiskais spiediens regulāri palielina kompromisa politiskās izmaksas Irānai un padara jebkuru piekāpšanos daudz grūtāk pārdodamu iekšpolitiski.

Kopsavilkumā - ASV un Irānas konflikta kodols nav tikai uzticības trūkums vai neveiksmīga komunikācija. Problēma ir strukturāla. Abu pušu piekāpšanās robežas ir šauras un tikai minimāli pārklājas, bet trešās puses nepārtraukti maina kompromisa cenu. Tāpēc pat racionāls tehniskais risinājums bieži kļūst politiski neiespējams. Ja šī telpa netiek paplašināta - caur pakāpeniskiem darījumiem, spriedzes mazināšanu un uzticamības mehānismiem, ASV un Irāna, visticamāk, arī turpmāk balansēs starp sarunām un eskalāciju, nevis virzīsies uz ilgtspējīgu vienošanos. Tieši šī dinamika padara pašreizējo brīdi ne tikai diplomātiski sarežģītu, bet potenciāli bīstamu.

Sintija Broka – Kovalevska
Analītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" vecākā pētniece
Viespētniece H. Kisindžera Starptautiskās politikas centrā, Džonsa Hopkinsa Universitātē ASV

4.02.2026

PhL piedalās Latvijas ārējās un drošības politikas Gadagrāmatas 2026 jaunākajā izdevumā

Mon, 26 Jan 2026 16:41:50 GMT

PhL piedalās Gadagrāmatas 2026 jaunākajā izdevumā

2026. gads starptautiskajā arēnā ir iesācies trauksmaini. Latvijai tas rada nepieciešamību pielāgoties, pārskatot esošo ārpolitikas doktrīnu.

Iepriekš pastāvošās drošības garantijas vairs nav pašsaprotamas. Šajā kontekstā nepieciešama gan militāra gatavība, gan politiska noturība pret nenoteiktību. Vienlaikus Latvijai būs jāspēj izmantot savu starptautisko mandātu, lai aizstāvētu starptautisko tiesību principus, stiprinātu kolektīvo drošību un kļūtu par skaidri sadzirdamu balsi globālo krīžu pārvaldībā. Tas apliecina, ka arī neliela valsts var būt nozīmīgs normu un drošības politikas veidotājs.

Klajā nākusi jaunākā "Latvijas ārējās un drošības politikas gadagrāmata 2026" - Latvijas Ārpolitikas institūta ikgadējais izdevums par 2025. gada attīstību un 2026. gada scenārijiem. Izdevumā lasāma arī PhL direktora Mārtiņa Varguļa analīze par NATO vienotības izaicinājumiem un to nozīmi Latvijai, kā arī Sintijas Brokas - Kovalevskas apskats par Irānas stratēģisko situāciju, normu vājināšanos un Latvijas lomu ANO Drošības padomē.

Gadagrāmata brīvi pieejama latviešu un angļu valodā Latvijas Ārpolitikas institūta mājaslapā: www.lai.lv.

Pasaules Panorāma. Politiskā un ekonomiskā krīze Irānā un Grenlandes nākotne

Mon, 19 Jan 2026 11:22:48 GMT

Pasaules Panorāma. Politiskā un ekonomiskā krīze Irānā

Pāragri būtu apgalvot, ka Irānas protesti ir režīma sabrukuma priekšvēstnesis - drīzāk tie ir ilgstošas sistēmiskas krīzes izpausme, tā Latvijas Televīzijas raidījumā "Pasaules panorāma" uzsvēra Sintija Broka-Kovalevska, Analītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" vecākā pētniece.

Drošības aparāts demonstrē lojalitāti, biznesa elite protestiem nepievienojas, un nav institucionāli spēcīgas opozīcijas ar alternatīvu valsts attīstības vīziju. Tādēļ visdrīzākā trajektorija ir drošības struktūru konsolidācija un paralēla režīma erozija.

Pilns raidījums pieejams šeit.

Latvijas Radio Divas puslodes: Protesti Irānā vēršas plašumā

Wed, 14 Jan 2026 18:40:04 GMT

Latvijas Radio Divas puslodes: Protesti Irānā vēršas plašumā

Elites šķelšanās Irānā šobrīd nav novērojama. Gluži pretēji - varas konsolidācija arvien izteiktāk koncentrējas reliģiskā drošības aparāta rokās. Protesti tiek apslāpēti ar vardarbīgām represijām, mobilitātes ierobežojumiem un arestiem, tādējādi Revolucionārajai gvardei vēl vairāk nostiprinot savu lomu politiskajā sistēmā.

Par notikumu attīstību Irānā Latvijas Radio diskusijā piedalās Analītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" vecākā pētniece Sintija Broka - Kovalevska.

Pilns raidījums pieejams šeit.

Irānas politiskā krīze: protesti, vara un nākotnes nenoteiktība

Fri, 09 Jan 2026 14:54:14 GMT

Irānas politiskā krīze: protesti, vara un nākotnes nenoteiktība

Kad sabiedrība vairs netic, ka rītdiena var būt labāka par šodienu, protesti kļūst neizbēgami. Tieši šādā stāvoklī šobrīd atrodas Irāna.

Šobrīd Irānā notiekošie protesti bieži tiek skaidroti ar inflāciju, valūtas sabrukumu un budžeta politiku. Tomēr šāda interpretācija ir nepilnīga. Pašreizējā protestu kustība nav tikai ekonomiska reakcija, tā ir politiska, kas atklāj sistēmas nespēju turpināt pastāvēt pašreizējā formā. Irānas riāla sabrukums, sociālo garantiju samazināšana un valsts fiskālā nespēja nodrošināt pamata stabilitāti, ikdienas dzīvi ir pārvērtuši par pastāvīgu risku. Šo krīzi pastiprina arī Irānas nesenie stratēģiskie zaudējumi - šķietama militārā sakāve attiecībā ar Izraēlu, ievērojami bojājumi kodolprogrammas infrastruktūrā un reģionālās ietekmes vājināšanās. Līdz ar to protesti notiek ne tikai ekonomiskā, bet arī politiskā un drošības vakuumā. Sabiedrība šobrīd neprotestē, lai panāktu uzlabojumus, tā protestē, jo pielāgošanās mehānisms ir izsmelts.

Atšķirībā no iepriekšējiem protestu viļņiem, šoreiz to emocionālais kodols nav cerība, bet izsīkums. Tirgotāji slēdz veikalus nevis kā politisku simbolu, bet kā izdzīvošanas stratēģiju. Patērētāji vairs nekrāj, jo netic nākotnei. Valsts vairs netiek uztverta kā problēmu risinātājs, bet kā riska faktors, līdz ar to, protestu loģika ir mainījusies. Kad sabiedrība vairs negaida uzlabojumus, bet tikai mēģina izvairīties no situācijas pasliktināšanās, politiskā stabilitāte kļūst strukturāli neiespējama.

Trīs potenciālie attīstības scenāriji:

Kontrolēta transformācija (stratēģiski racionāla, politiski maz ticama). Šis ceļš paredz politisku lēmumu režīma iekšienē par varas pārdali, ideoloģiskās kontroles mazināšanu un prioritāšu pārorientēšanu no konfrontācijas uz iekšējo stabilitāti. Tas ietvertu reālu dialogu ar sabiedrību, represiju ierobežošanu un institucionālu reformu uzsākšanu. Tomēr Irānas augstākā līdera Hameneji protestu interpretācija kā ārvalstu sazvērestība padara šo scenāriju politiski gandrīz neiespējamu. Šis ceļš spētu saglabāt sistēmu ilgtermiņā, bet tas ir vismazāk saderīgs ar līdzšinējo varas loģiku.
Pakāpeniska režīma erozija. Atkārtoti protestu cikli, informācijas telpas ierobežošana un selektīvas represijas pakāpeniski grauj režīma leģitimitāti un pārvaldības kapacitāti. Sistēma saglabā formālu kontroli, taču zaudē sabiedrības uzticību un stratēģisko elastību. Jo ilgāk protesti tiek apspiesti bez strukturālām reformām, jo lielāks kļūst risks, ka nākamais krīzes vilnis būs straujāks, plašāks un mazāk kontrolējams.
Autoritārā konsolidācija drošības aparāta vadībā (visticamākais scenārijs). Hameneji publiskā retorika, kas protestētājus definē kā ārvalstu instrumentus, un interneta, sakaru un mobilitātes ierobežošana norāda uz skaidru kursu - režīms izvēlas drošības loģiku pār politisko dialogu. Šajā scenārijā vara vēl vairāk koncentrējas Revolucionārās gvardes un izlūkdienestu rokās, kamēr prezidenta un civilās institūcijas tiek politiski marginalizētas. Protesti tiek apslāpēti ar represijām, nevis risināti ar reformām. Tas var atjaunot īstermiņa kontroli, bet strukturāli padziļina sabiedrības atsvešinātību un palielina nākotnes eksplozijas potenciālu.

Protestu bīstamība režīmam neizriet no to mēroga vien, bet arī no to rakstura. Tie vairs nav fragmentēti, bet strukturāli. Tie vairs nav tikai sociāli, bet atklāti politiski. Un tie vairs nav balstīti cerībā uz kompromisu. Kad protesti kļūst par pastāvīgu politiskā spiediena formu, nevis par epizodisku sacelšanos, režīma spēja atjaunot līdzsvaru būtiski samazinās.

Irānas iekšējā nestabilitāte tieši ietekmē arī plašāku Tuvo Austrumu drošību un starptautisko enerģētisko stabilitāti. Vienlaikus tā atklāj Irānas stratēģiskās izolācijas dziļumu, kur pat formālie partneri nav gatavi sniegt reālu atbalstu krīzes brīdī. Tas grauj režīma ārpolitikas naratīvu par “pretestības asi” kā drošības garantu.

Ko tas nozīmē Latvijai?

2026. gada sākumā Irānas krīze Latvijai vairs nav attāls reģionāls notikums. Tā tieši skar Latvijas drošības intereses un mūsu ANO Drošības padomes darba ticamību laikā, kad starptautiskā kārtība kļūst arvien fragmentētāka un arvien atklātāk tiek izaicinātas starptautiskās tiesības. Irānas protestu vardarbīga apspiešana, kodolprogrammas nenoteiktība un ārējo militāro draudu retorika veido vienotu riska telpu, kas ietekmē reģionālo drošību un globālās stabilitātes arhitektūru. Latvijai tas nozīmē nepieciešamību ne tikai reaģēt, bet arī skaidri formulēt savu politisko pozīciju. Šie protesti nav par to, kas Irāna ir bijusi, bet par to, par ko tā vairs nespēj kļūt esošās sistēmas ietvaros.

Sintija Broka - Kovalevska

Analītikas un vadības grupas “PowerHouse Latvia” vecākā pētniece

09.01.2026

Kas notiek pēc ASV intervences Venecuēlā ar drošību pasaulē un miera plāniem Ukrainai?

Thu, 08 Jan 2026 13:35:37 GMT

Kas notiek pēc ASV intervences Venecuēlā ar drošību pasaulē un miera plāniem Ukrainai?

Analītikas un vadības grupas “PowerHouse Latvia” direktors Mārtiņš Vargulis, Latvijas Televīzijas raidījumā “Kas notiek Latvijā?” uzsvēra, ka starptautisko drošību vairs nevar balstīt tikai cerībā uz ASV atbalstu - šis vairs nav cerību, bet gan rīcības laiks.

Gan ASV jaunā ārpolitikas doktrīna, gan lielvaru spēka pieaugums pieprasa pārliecināties, vai vēsturiski definētās ārējās un drošības politikas pamatnostādnes nav zaudējušas nozīmi. M. Varguļa skatījumā atbilde slēpjas “alianses aliansē” - stiprinot Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību militārajā, politiskajā un ekonomiskajā jomā. Paralēli jāstiprina arī Eiropas aizsardzība, skaidri definējot reālās spējas, ne tikai deklarācijas.

Pilnu raidījumu skaties šeit.

Latvija ANO Drošības padomē – kādi ir pirmās sēdes secinājumi?

Tue, 06 Jan 2026 09:49:48 GMT

Latvija ANO Drošības padomē - kādi ir pirmās sēdes secinājumi?

Latvija ir aizvadījusi savu pirmo ANO Drošības padomes sēdi. Līdz ar ASV karaspēka veiktajām militārajām darbībām Venecuēlā un prezidenta Maduro sagūstīšanu jautājums par starptautisko normu interpretāciju un starptautisko tiesību ievērošanu atkal nonāk uzmanības centrā. Šajā diskusijā Latvijai būs jāspēj skaidri nopozicionēties.

Vienlaikus ASV joprojām trūkst ilgtermiņa stratēģijas attiecībā uz Venecuēlu - prezidentam Trampam prioritāte ir ātras un redzamas uzvaras. Veiksmīgi noorganizēta militāra operācija ir piemērs tam, ko spēj īstenot tikai ASV. Vēsturiskās paralēles var vilkt dažādas, tomēr jautājums par ilgtermiņa stratēģiju paliek atklāts, Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" uzsver "PowerHouse Latvia" direktors Mārtiņš Vargulis.

Pilns raidījums pieejams šeit.

No taisnas līnijas uz dzīvu trajektoriju jeb takas, kas mūs nes tālāk

Sun, 28 Dec 2025 22:04:52 GMT

No taisnas līnijas uz dzīvu trajektoriju jeb takas, kas mūs nes tālāk

28.12.2025

Mārtiņš Daugulis

Izpētes un attīstības direktors

Pieredzes izpētes komandas vadītājs

Analītikas un vadības grupa “PowerHouse Latvia”

NO TAISNAS LĪNIJAS UZ DZĪVU TRAJEKTORIJU JEB TAKAS, KAS MŪS NES TĀLĀK

Īsais privātais un koproratīvais novēlējums gadu mijā

Manā pieredzē iedvesmai ir pavasara atkušņa daba – sīkas urdziņas mostas gan peļķēs, gan upēs, līdz kādā brīdī viss apkārt neapturami sāk tecēt, burbuļot, šalkot un plūst. Tagad ir ziema, ar sev raksturīgo pelēkumu, bet iedvesmas loģiku tas nemaina. No dažādām tērcītēm veidojas strautiņš. Un tad jau gribas ko uzrakstīt. It īpaši, vēl atlikušas dažas dienas līdz gada beigām – labs mirklis pašapcerei un pārdomām.

Pirmā tērcīte. Par Timu Ingoldu un vijumiem.
Darba fokuss gada nogalē man nostiprinājies sociālantropoloģiskā skatījumā – arī pavisam praktiskās lietās. Kādā sarunā ar klientu, runājot par atgriezenisko saišu stiprināšanu, neviļus nonākam pie sociālantropologa Tima Ingolda domāšanas par līnijām. *Ingolds piedāvā skatīties uz pasauli nevis kā uz fiksētu objektu kopumu, bet kā uz nepārtrauktu kustību, veidošanās un attiecību procesu. Līnija viņam nav tikai grafisks elements, bet dzīves trajektorija – staigāšana, rakstīšana, zīmēšana, aušana, stāstīšana –, kurā cilvēks, ķermenis un vide savstarpēji savijas. Būtiskā atklāsme: izolētas trajektorijas mēdz atmirt, savukārt stipras ir tās, kas iepītas kopīgos vijumos. Pagaidām abstrakti – pie tā vēl atgriezīšos.

Otrā tērcīte. Arvila stāsts.
Arvils ir mans privātais treneris. Ja katru reizi, kad kāds jautā, vai tas ir Ašeradens, es saņemtu simts eiro, būtu jau krietni turīgs. Nē – tas ir Arvils Laugalis, un viņš ir labs stāstnieks līdzībās. Es pats esmu “grūts klients” – pietiekami kusls, pietiekami neuztvērīgs –, bet Arvils prot fiziskas lietas pārtulkot stāstos, un uz mani tas strādā. Kad pirms vingrinājuma neievelku pietiekami dziļu elpu, viņš stāsta par kolas bundžiņu: tukša tā viegli saspiežama, bet pilna – stingra kā akmens. Ja par bundžiņu, to es saprotu, un varu veikt vingrinājumu pareizi.

Sarunās Arvils apstiprina arī kādu mītu: gadu mijā sporta zālē parādās daudz jaunu cilvēku. It kā visi vienlaikus būtu šķērsojuši starta līniju. Savukārt gada nogalē zāle tukšojas – cilvēki mēģina noslēgt finišus citās dzīves jomās un uz laiku “atliek” ķermeni. Un te es atkal aizdomājos par līnijām.

Trešā tērcīte, kas pāraug strautiņā.
Gada nogale bieži tiek uztverta kā taisna finiša līnija. Lietas jāpabeidz, jānoslēdz, jāizsteidz. Ar jaunā gada startu – atkal milzīgs sagaidījumu apjoms, nereti jau ieceru līmenī nesasniedzams. Šīs līnijas ir dīvainas. Dabā tādu nav. Dabā ir trajektorijas. Un te Ingolda prizma pēkšņi kļūst ļoti praktiska. Man pašam tā salikās trīs vienkāršās atziņās par to, kā plānot ieceres.

Pirmkārt - ieceres trajektoriju plānot nevis no starta līdz finišam, bet atvērtu.
Ne kā šoseju, bet kā dārzu. Ar vietu augšanai, apstāšanās brīžiem, pārsteigumiem un neparedzētiem līkločiem. Trajektorija nav šķērslīnija, ko jāpārvar, bet kustība, kurā var palikt dzīvs, pielāgoties spējīgs un atvērts mainīgajai videi.

Otrkārt – savas trajektorijas sasaistīt savā starpā.
Sports nav tikai sports. Tas ir saistīts ar miegu, ēšanu, darbu, domāšanu, attiecībām. Arī profesionālās ieceres kļūst noturīgākas, ja tās nav izolētas, bet ieaustas citās ikdienas kustībās.

Treškārt – savas trajektorijas iepīt citu cilvēku trajektorijās.
Kopā ar treneri, kolēģiem, partneriem, domubiedriem. Trajektorijas, kas ir “apdrošinātas” ar citiem cilvēkiem, ir stiprākas. Ne tāpēc, ka kāds kontrolē, bet tāpēc, ka kustība kļūst kopīga.

Korporatīvajā vidē tas nozīmē atteikšanos no ilūzijas, ka stratēģija ir taisna līnija no mērķa līdz KPI. Organizācijas, kas domā Ingolda trajektoriju valodā, plāno nevis vienu “pareizo ceļu”, bet kustības iespējas – eksperimentus, atgriezeniskās saites lokus, paralēlas iniciatīvas. Šādā skatījumā projekti netiek “noslēgti”, bet ieausti citos procesos; komandas netiek izolētas, bet savstarpēji savienotas; un stratēģija kļūst par dzīvu praksi, nevis prezentāciju. Ilgtermiņā izturīgākas izrādās tās organizācijas, kas savas trajektorijas ir iepinušas klientu, partneru un darbinieku trajektorijās, nevis mēģinājušas virzīties vienas pašas pa ideāli uzzīmētu taisni.

Varbūt tas ir mans šī gada mijas novēlējums – mazāk kartes ar taisnām līnijām un vairāk taku, kas iemīdītas ejot. Mazāk uzvilktu maršrutu ar precīzu finišu un vairāk dzīvu trajektoriju, kas krustojas, sazarojas un atkal satiekas. Jo pasaulē, kur viss kustas, noturīgāks par taisnu līniju ir vijums – un stiprāka par individuālu ieceri ir tā, kas ieaug citās.

*Tima Ingolda darbi atrodami šei t.

“Šobrīd neredzu gaismu tuneļa galā,” par kara Ukrainā izbeigšanu saka M. Vargulis

Fri, 19 Dec 2025 07:26:36 GMT

“Šobrīd neredzu gaismu tuneļa galā,” par kara Ukrainā izbeigšanu saka M. Vargulis

Tuvojoties jau 1400 dienām kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, arvien biežāk izskan diskusijas par iespējām izbeigt karu un panākt mieru. Tomēr Analītikas un vadības grupas “PowerHouse Latvia” direktors un RSU Sociālo zinātņu fakultātes lektors Mārtiņš Vargulis TV3 Latvija raidījumā "900 sekundes" uzsver, ka šobrīd optimismam ir maz pamata, jo starp iesaistītajām pusēm pastāv fundamentāli atšķirīga izpratne par kara noslēgumu.

Pilnu interviju skaties šeit.

Ārpolitikas pētnieks Mārtiņš Vargulis skaidro ASV jauno drošības stratēģiju un Kremļa domāšanu

Fri, 19 Dec 2025 07:21:42 GMT

Ārpolitikas pētnieks Mārtiņš Vargulis skaidro ASV jauno drošības stratēģiju un Kremļa domāšanu

ASV jaunā Nacionālās drošības stratēģija iezīmē konceptuālu pagrieziena punktu tajā, kā Vašingtona raugās uz starptautisko drošības sistēmu un savu lomu pasaulē. Dokuments sūta nepārprotamu vēstījumu: ASV vairs neuzņemas globālās “policistes” lomu - signālu, ko ar sajūsmu jau uztvēris Kremlis. Vienlaikus ASV pašreizējās administrācijas pārstāvētās vērtības būtiski iedragā transatlantiskās attiecības starp ASV un Eiropu, intervijā LETA norāda Analītikas un vadības grupas “PowerHouse Latvia” direktors, RSU Sociālo zinātņu fakultātes lektors Mārtiņš Vargulis.

Šīs izmaiņas aktualizē būtiskus jautājumus par Eiropas drošību, NATO nākotni un atbildības pārdali globālajā drošības arhitektūrā.

Plašāku analīzi lasi šeit.

Intervija raidījumā “Divas puslodes” (Latvijas Radio)

Fri, 12 Dec 2025 08:43:22 GMT

Intervija raidījumā “Divas puslodes” (Latvijas Radio)

Latvijas Radio raidījumā “Divas puslodes” analizētas aktuālās globālās drošības tendences - ASV jaunā nacionālās drošības stratēģija un pieaugošā plaisa starp Eiropu un Vašingtonu, Krievijas pārliecība savā ārpolitikā, kā arī spiediens uz Ukrainu piekāpties teritoriju jautājumā. Raidījumā aplūkoti arī Donalda Trampa centieni sevi pozicionēt kā starptautisku konfliktu risinātāju, kam pretstatā stāv jaunas sadursmes Dienvidaustrumāzijā.

Aktualitātes komentē Analītikas un vadības grupas “PowerHouse Latvia” direktors Mārtiņš Vargulis.

Raidījums pieejams šeit.

Podkāsta diskusija: "Cik ilgi ASV var būt Eiropas drošības garants?"

Wed, 03 Dec 2025 17:55:48 GMT

Podkāsta diskusija: "Cik ilgi ASV var būt Eiropas drošības garants?"

Rīgas Drošības foruma sarunā “Cik ilgi ASV var būt Eiropas drošības garants?” analītikas un vadības grupas “PowerHouse Latvia” direktors Mārtiņš Vargulis un Atlantic Council pētnieks Džeisons Mojers diskutē par transatlantisko attiecību nākotni laikā, kad globālā drošības vide kļūst arvien sarežģītāka. Saruna piedāvā skaidru, profesionālu un analītisku ieskatu procesos, kas nosaka Eiropas un ASV drošības sadarbības nākotni.

Pilna saruna angļu valodā pieejama šeit.

Šodienas jautājums: Kāda varētu būt ASV piedāvātā miera plāna turpmākā virzība?

Sun, 30 Nov 2025 11:35:55 GMT

Šodienas jautājums: Kāda varētu būt ASV piedāvātā miera plāna turpmākā virzība?

Ukraina ir kļuvusi par ASV iekšpolitisko strāvojumu ķīlnieci, un izšķiroši būs tas, kurš no tiem spēs definēt prezidenta Trampa skatījumu uz Ukrainu un miera procesa prioritātēm. Par ASV piedāvātā miera plāna tālāko virzību un iespējām Latvijas Televīzijas raidījumā “Šodienas jautājums” diskutē "PowerHouse Latvia" direktors, RSU Sociālo zinātņu fakultātes lektors Mārtiņš Vargulis.

Raidījuma ieraksts pieejams šeit.

Podkāsta diskusija: "Vai Eiropa ir gatava Ukrainai, un cik ilgi Ukraina vēl spēs atbalstīt Eiropu?"

Thu, 13 Nov 2025 10:06:14 GMT

Podkāsta diskusija: "Vai Eiropa ir gatava Ukrainai, un cik ilgi Ukraina vēl spēs atbalstīt Eiropu?"

Krievijas izvērstais karš Ukrainā turpinās, un pieaugošā spriedze Eiropas drošības telpā padara jautājumu par Eiropas un Ukrainas savstarpējo gatavību īpaši aktuālu.

Jaunākajā Rīgas Drošības foruma 2025 podkāsta epizodē vēstnieks Juris Poikāns un pētniece Elizabete Elīna Vizgunova-Vikmane skaidro, ko šodien nozīmē Eiropas ilgtermiņa atbalsts Ukrainai un kā Ukrainas noturībspēja ietekmē Eiropas stratēģisko stabilitāti. Diskusiju vada Sintija Broka-Kovalevska, "PowerHouse Latvia" vecākā pētniece.

Noskaties pilnu sarunu angļu valodā šeit , un veido savu skatījumu: Vai Eiropa ir gatava Ukrainai - un cik ilgi vēl Ukraina spēs atbalstīt Eiropu?

Tiešsaistes diskusija: Veselības sistēmas noturība ģeopolitisko satricinājumu apstākļos

Wed, 12 Nov 2025 12:31:47 GMT

Tiešsaistes diskusija: Veselības sistēmas noturība ģeopolitisko satricinājumu apstākļos

Visaptverošas valsts aizsardzības sistēma balstās ne tikai militārajā gatavībā, bet arī sabiedrības veselībā, institūciju noturībā un spējā sadarboties krīžu situācijās. Ņemot vērā veselības nozares pieaugošo lomu valsts visaptverošās valsts aizsardzības kontekstā, š.g. 21. novembrī norisināsies ekspertu diskusija par Latvijas veselības aprūpes sistēmas noturību ģeopolitisko satricinājumu apstākļos un nākotnes izaicinājumiem, lai stiprinātu sistēmas gatavību krīzēm. Diskusijā piedalīsies veselības un drošības politikas eksperti.

Diskusijas kontekstu veido divi aktuāli pētījumi:

"Veselības Ekonomikas Barometrs 2025" (PowerHouse Latvia, 2025), kurā analizēta veselības aprūpes sasaistes ar valsts ekonomisko izaugsmi problemātika;
"Veselības Aprūpes Gatavības Indekss 2024" (GLOBSEC, 2025), kurā Eiropas valstis vērtētas pēc to gatavības veselības krīzēm.

Abi pētījumi norāda, ka Latvijas veselības aprūpes sistēmas noturība joprojām ir nepietiekama - veselības aprūpes radītais slogs uz ekonomiku ir augsts, bet finansējuma trūkums rada riskus, ja valstij nāktos saskarties ar jauniem drošības izaicinājumiem. Tā kā veselības sistēmas noturība ir neatņemama nacionālās drošības un sabiedrības stabilitātes daļa, ir svarīgi apmainīties ar viedokļiem par to, kā stiprināt sadarbību starp veselības, drošības un ekonomikas sektoriem. Esošajos ģeopolitiskajos apstākļos, kad Krievija īsteno karu Ukrainā, trūkst stabilas ASV globālās stājas un iekšpolitiski Latvijā vērojama augsta politiskā polarizācija, rodas jautājums par veselības kā vienas no cilvēka pamattiesībām nodrošināšanu. Situācijā, kur veselības aprūpes sistēmas gatavība krīzēm ir stūrakmens arī sabiedrības un valsts noturības spējām, pastāv risks, ka ģeopolitisko satricinājumu gadījumā veselības aprūpes sistēma nespēs reaģēt un pacienti nesaņems sev nepieciešamo aprūpi.

Tiešsaistes diskusijā eksperti spriedīs par to, ko nozīmē noturīga veselības aprūpes sistēma, un kā starpinstitūciju sadarbība var veicināt gatavību potenciālām krīzēm. Diskusijas sākumā starptautiskās domnīcas GLOBSEC pētnieks Martins Smatana (Martin Smatana) iepazīstinās ar "Healthcare Readiness Index 2024" rezultātiem.

Diskusijas dalībnieki:

Agnese Vaļuliene, Veselības ministrijas Valsts sekretāre.
Liene Gātere, Aizsardzības ministrijas Parlamentārā sekretāre .
Vladislava Marāne, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore.
Lauris Vidzis, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs.
M artins Smatana (Martin Smatana), GLOBSEC pētnieks, "Veselības Aprūpes Gatavības Indekss 2025" autors.

Diskusiju moderēs: Mārtiņš Vargulis , Analītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" direktors.

Diskusiju organizē Analītikas un vadības grupa "PowerHouse Latvia" sadarbībā ar Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociāciju un starptautisko domnīcu "GLOBSEC".

Diskusija notiks 21. novembrī, un tiešraidē būs skatāma Delfi portālā, sākums plkst. 14:00.

Pasaules Panorāma. Donalda Trampa misija Āzijā un ASV attiecības ar Venecuēlu

Wed, 05 Nov 2025 10:07:00 GMT

Pasaules Panorāma. Donalda Trampa misija Āzijā un ASV attiecības ar Venecuēlu

ASV ievieš pirmās nopietnās sankcijas pret Krieviju kopš Donalda Trampa stāšanās amatā - kā tās ietekmēs enerģētikas nozari? Par to, D. Trampa vizīti Āzijas valstīs, un citiem jautājumiem Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta raidījumā "Pasaules panorāma" saruna ar PhL direktoru Mārtiņu Varguli.

Pilns raidījums pieejams šeit.

Delfi TV diskusija: Latvijas energosistēma un (kiber)drošība

Sun, 02 Nov 2025 09:27:40 GMT

Delfi TV diskusija: Latvijas energosistēma un (kiber)drošība

Cik droša ir Latvijas energosistēma esošajā ģeopolitiskajā situācijā un kā energodrošību var vēl vairāk palielināt?

Par šiem un citiem jautājumiem "Delfi TV" studijā diskutē:

Rolands Irklis, A/S "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētājs,
Varis Teivāns, CERT.LV vadītājas vietnieks,
Vitālijs Rakstiņš, Drošības eksperts, Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks.

Sarunu vada Mārtiņš Daugulis, Analītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" direktors.

Noskaties diskusiju un dalies savās pārdomās. Saruna pieejama šeit.

Vai Donalds Tramps tiešām panācis īstu mieru Tuvajos Austrumos?

Fri, 17 Oct 2025 13:43:32 GMT

Vai Donalds Tramps tiešām panācis īstu mieru Tuvajos Austrumos?

Oktobrī aprit divi gadi kopš “Hamās” teroristu grupējuma asiņainā iebrukuma Izraēlā - notikuma, kam sekoja ilga un nežēlīga karadarbība starp Izraēlas bruņotajiem spēkiem un “Hamās” Gazas joslā. Tagad jaunu miera plānu piedāvājis ASV prezidents Donalds Tramps. Ko šis plāns paredz? Vai miers šoreiz varētu būt noturīgs? Par to Delfi TV raidījumā “Komandcentrs” diskutē Analītikas un vadības grupas PhL vecākā pētniece Sintija Broka Kovalevska.

Raidījums pieejams šeit.

Šodienas jautājums: Vai izdosies panākt noturīgu mieru Tuvo Austrumu reģionā?

Fri, 17 Oct 2025 09:18:23 GMT

Šodienas jautājums: Vai izdosies panākt noturīgu mieru Tuvo Austrumu reģionā?

Trampa jaunais 20 punktu plāns nesniedz garantijas ilgtspējīgam mieram Tuvajos Austrumos. Tas vairāk atgādina personīgās diplomātijas demonstrāciju - ievērojamu politisku sasniegumu, taču ne stratēģisku risinājumu dziļi iesakņotajam konfliktam. Par notikumu attīstību reģionā - LTV Ziņu Dienesta raidījumā “Šodienas jautājums” diskusijā piedalījās PhL vecākā pētniece Sintija Broka-Kovalevska.

Pilns raidījums pieejams šeit.

“PowerHouse Latvia” meklē Klientu vadītāju / Vecāko pētnieku

Tue, 30 Sep 2025 09:09:12 GMT

“PowerHouse Latvia” meklē Klientu vadītāju / Vecāko pētnieku

Analītikas un vadības grupa “PowerHouse Latvia” paplašina savu komandu un aicina pievienoties Klientu vadītāju / Vecāko pētnieku - dinamisku profesionāli, kurš/-a vēlas īstenot nozīmīgus projektus sabiedrības, politikas un stratēģiskās komunikācijas jomā.

Ja Tevi aizrauj sabiedriskie procesi, politika un stratēģiskā komunikācija, un vēlies strādāt dinamiskā vidē ar ietekmīgiem publiskā sektora un diplomātiskajiem partneriem - šī iespēja ir tieši Tev!

G alvenie pienākumi:

Plānot, vadīt un koordinēt analītiskos un pētniecības projektus no idejas līdz īstenošanai.
Uzturēt profesionālas attiecības ar klientiem un partneriem, nodrošinot kvalitatīvu komunikāciju un projektu izpildi.
Veikt sabiedriskās domas un politikas analīzi, izstrādāt politikas rekomendācijas un stratēģiskos ziņojumus.
Vadīt pētnieku komandu un nodrošināt datu analīzes kvalitāti un atbilstību klienta vajadzībām.
Piedalīties jaunu projektu izstrādē un priekšlikumu sagatavošanā vietējām un starptautiskām institūcijām, kā arī publiskā sektora organizācijām.

Prasības kandidātam:

Augstākā (maģistra līmeņa) izglītība vadības zinātnē, sabiedrības pārvaldībā, politikas zinātnē, ekonomikā vai citā atbilstošā sociālo zinātņu jomā.
Pieredze projektu vadībā un / vai klientu attiecību uzturēšanā.
Spēja patstāvīgi vadīt projektus un komandas darbu.
Teicamas analītiskās prasmes un izpratne par sabiedrības procesu pētniecību.
Izcilas komunikācijas un prezentācijas prasmes latviešu un angļu valodā.
Stratēģiskā domāšana un spēja strādāt dinamiskā, mainīgā vidē.

Mēs piedāvājam:

Iespēju strādāt strauji augošā analītikas uzņēmumā ar nozīmīgiem starptautiskiem un valsts līmeņa klientiem.
Profesionālās izaugsmes iespējas un dalību nozīmīgos politikas un stratēģiskās komunikācijas projektos.
Elastīgu darba vidi un iespēju ietekmēt sabiedriskās politikas attīstību.
Atalgojumu: 3000 - 4000 EUR bruto mēnesī, atbilstoši pieredzei un kompetencēm (neieskaitot bonusu atlīdzības un piemaksu sistēmas).

Darba vieta: Rīga (ar iespēju daļēji strādāt attālināti)
Pieteikšanās termiņš: 20.10.2025.

Piesakies, sūtot savu CV un motivācijas vēstuli uz info@powerhouselatvia.com ar norādi: “Pieteikums Klientu vadītāja / Vecākā pētnieka vakancei”.

Tiek prezentēts "Veselības ekonomikas barometrs 2025"

Tue, 23 Sep 2025 14:04:54 GMT

Tiek prezentēts "Veselības ekonomikas barometrs 2025"

Mēs šobrīd esam iestrēguši domāšanas slazdā: politikā tas nozīmē - investīcijas netiek dotas, jo valda uzskats, ka nauda netiks izlietota efektīvi. Tajā pašā laikā ieguldījumi tiek solīti tikai tad, ja jau iepriekš ir pierādīts, ka resursus prot izmantot. Tāpēc situācija kļūst īpaši sarežģīta.

23. septembrī norisinājās pētījuma "Veselības ekonomikas barometrs 2025" prezentācija! Par pētījuma galvenajiem secinājumiem LTV Ziņu Dienesta raidījumā “Rīta panorāma” stāsta PhL direktors Mārtiņš Daugulis.

Pilna intervija pieejama šeit.

Sīrijā notiek parlamenta vēlēšanas

Thu, 18 Sep 2025 07:29:35 GMT

Sīrijā notiek parlamenta vēlēšanas

Pēc pagaidu konstitūcijas pieņemšanas šī gada martā Sīrijā tiek veidota jauna politiskā sistēma. Formāli vēlēšanas paredz demokrātiskā ceļā vēlētu politisko sistēmu, taču realitātē tā ir prezidentcentriska ar ierobežotu demokrātisko leģitimitāti. Vēlēšanas nenotiek vairākos reģionos - kurdu kontrolētajās teritorijās, bijušajā “Islāma valsts” centrā Rakā un druzu vairākuma apdzīvotajā Suveidā, kur sabiedrība boikotē Damaskas varu. Kandidātu atlases mehānisms arī ir ierobežots - daļa vietu rezervēta tehnokrātiem un sabiedrības līderiem, bet mazākumtautību pārstāvniecību nosaka prezidents.

Lai gan vēlēšanas var palīdzēt veidot starptautisko leģitimitāti, iekšpolitiskā aina joprojām paliek sadrumstalota. Par šīs hibrīdās sistēmas izaicinājumiem LTV Ziņu Dienesta raidījumā "Pasaules panorāma" komentē PhL vecākā pētniece Sintija Broka - Kovalevska.

Pilns raidījums pieejams šeit.

Vai ANO ziņojums ietekmēs situāciju Gazas joslā?

Tue, 16 Sep 2025 19:42:56 GMT

Vai ANO ziņojums ietekmēs situāciju Gazas joslā?

Analītikas un vadības grupai “PowerHouse Latvia” pievienojas Sintija Broka-Kovalevska. Sintijas ekspertīze Tuvo Austrumu jautājumos veicinās PhL ģeopolitikas un risku izvērtējumu, stiprinot ar padziļinātām zināšanām konkrētajā reģionā.

Sekojot aktualitātēm, Latvijas Televīzijas raidījumā “Panorāma” Sintija norādīja, ka, lai arī ANO izmeklēšanas komisija nākusi klajā ar smagu apsūdzību, pārmetot Izraēlai genocīdu pret palestīniešiem Gazā, galavārds tomēr pieder Starptautiskajai tiesai Hāgā - ANO galvenajai tiesu institūcijai, kas vienīgā var oficiāli noteikt, vai valsts ir pārkāpusi Genocīda konvenciju.

Pētniece uzsvēra, ka ANO ziņojumi nav juridiski saistoši spriedumi, bet gan pierādījumu un faktu kopums, ko iespējams izmantot tiesās un politiskajos forumos, ietekmējot arī valstu nacionālās pozīcijas. Tikmēr Starptautiskā krimināltiesa šos ziņojumus var izmantot kā pamatu apsūdzību celšanai pret konkrētām amatpersonām.

Pilns sižets atrodams šeit.

“Kārtējais pierādījums, ka esam karā,” eksperts par krievu droniem NATO teritorijā

Mon, 15 Sep 2025 08:24:01 GMT

“Kārtējais pierādījums, ka esam karā,” eksperts par krievu droniem NATO teritorijā

“Es esmu šeit tikai, lai palīdzētu” - šāda ASV prezidenta retorika drīzāk grauj uzticību, nekā stiprina partnerību, TV3 raidījumā “900 sekundes” norādīja PhL direktors Mārtiņš Vargulis.

Viņš uzsvēra, ka šāda pieeja faktiski nozīmē ASV līderības aizstāšanu ar nosacījumiem un atbildības pārlikšanu uz sabiedrotajiem. Plašāk par ASV, NATO un nacionālo reakciju uz Krievijas droniem Polijā - PhL direktora komentārs TV3.

“Spļāviens sejā Trampam” – eksperti prasa stingru NATO atbildi uz Polijā notikušo

Wed, 10 Sep 2025 19:23:18 GMT

“Spļāviens sejā Trampam” – eksperti prasa stingru NATO atbildi uz Polijā notikušo

"Nevis mūsu spēks, bet mūsu vājums rada eskalācijas risku," tā TV3 Ziņās uzsver PhL direktors Mārtiņš Vargulis, komentējot Krievijas dronu ielidošanu Polijas teritorijā. Viņš norāda, ka tieši NATO reakcijai šobrīd ir izšķiroša nozīme - Kremlis cer uz Alianses nespēju vienoties par būtiskiem lēmumiem.

Pilns TV3 Ziņu sižets ir pieejams šeit.

Pētījuma “Veselības ekonomikas barometrs” prezentācija

Mon, 08 Sep 2025 21:32:24 GMT

Pētījuma "Veselības ekonomikas barometrs 2025" prezentācija

2025. gada 23. septembrī plkst. 9.00 “PowerHouse Latvia” kopā ar projekta sadarbības partneriem prezentēs savu jaunāko pētījumu - "Veselības ekonomikas barometrs 2025". Šis pētījums pirmo reizi vienkopus atklāj, kā veselības aprūpes sistēmas finansējums un pakalpojumu pieejamība ietekmē Latvijas ekonomisko attīstību un sabiedrības labklājību. Barometrs balstīts datos un analīzē, sniedzot skaidru priekšstatu par nozares izaicinājumiem un iespējamiem stratēģisko investīciju virzieniem.

Pētījuma mērķis ir pievērst sabiedrības un politikas veidotāju uzmanību Latvijas veselības aprūpes nozares finansēšanas problēmjautājumiem, kā arī identificēt iespējamos stratēģiskos investīciju virzienus.

Pētījumu izstrādāja “PowerHouse Latvia” sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultāti, Latvijas Jauno ārstu asociāciju, Latvijas Pacientu organizāciju tīklu un “WifOR Institute”. Pētījumu atbalsta Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA) un Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācija (EFPIA).

Pasākuma tiešraide būs pieejama: SIFFA (Inovācijas Veselībā) un "PowerHouse Latvia" Facebook kontos, kā arī Rīgas Stradiņa universitātes mājaslapā.

DARBA PLĀNS

8.30 - 9.00: Reģistrācija un rīta kafija

9.00 - 9.30: Atklāšanas uzrunas:

Dr. Hosams Abu Meri, Latvijas Republikas veselības ministrs.
Dr. Karina Palkova, Latvijas Republikas tiesībsardze un Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore.
Liene Siliņa, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas valdes priekšsēdētāja.
Natālija Molla, Eiropas Farmācijas uzņēmumu un apvienību federācijas izpilddirektore.

9.30 - 9.50: Pētījuma “Veselības ekonomikas barometrs” prezentācija

Mārtiņš Vargulis, Analītikas un vadības grupas “PowerHouse Latvia” risku un tirgus izpētes direktors.
Beāte Livdanska, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektora un pētnieka p.i., pētījuma autore.

9.50 - 10.30: Analītiskie ieskati:

Par veselības ieguldījumu makroekonomisko nozīmi un datu interpretācijas iespējām lēmumu pieņemšanā

Dr. Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenais ekonomists.

Investment in Health as a Catalyst for National Economies (angļu valodā)

Dr. Karla Hernandez-Villafuerte, WifOR institūta (WifOR Institute) veselības ekonomikas vecākā pētniece.

10.30 - 11.00: Pārtraukums

11.00 - 12.15: Paneļdiskusija: “Miljards veselībai: kur to rast un kā gudri ieguldīt?”

Anda Čakša , Latvijas Republikas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja.
Jānis Upenieks , Latvijas Republikas Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs.
Svens Henkuzens , Latvijas Republikas Veselības ministrijas Valsts sekretāra vietnieks veselības politikas jautājumos.
Baiba Ziemele , Latvijas Pacientu organizāciju tīkla valdes priekšsēdētāja.
Dr. Jānis Vētra , Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Uz tikšanos!

Pie svētdienas kafijas jeb kā motivēt darbiniekus mākslīgā intelekta laikmetā?

Mon, 08 Sep 2025 09:49:20 GMT

Pie svētdienas kafijas jeb kā motivēt darbiniekus mākslīgā intelekta laikmetā?

Mārtiņš Daugulis, 08.09.2025

Iedvesma rakstīt šīs pārdomas svētdienas rītā man atnāca pa trīs ceļiem. Pirmkārt, apsēdos kafejnīcā, un, lai nu kur, bet šeit iedvesma allaž atnāk (pierādījums – attēlā redzamais foto). Otrkārt, gatavojot antropoloģijas kursa saturu studentiem, “dzīvoju kopā” ar etnogrāfijas metodēm – jeb pieejām, kā saprast sabiedrību ārpus Excel tabulas. Visbeidzot, vakar biju vienā “sestdienas skoliņā” pie personālvadības ļaudīm, un lekcijas laikā prāts nejauši izmeta senu pasaku, ko gribas apcerēt arī publiskāk. Kamēr sajūtas vēl pirkstu galos, kāpēc ne?

Tā ir pasaka par karali, kurš grib precēt meiteni pret viņas gribu. Formāli šķiet, ka viņam ir labsirdīgs piedāvājums – lozēt akmeņus: ja princese izvelk balto, tad brīva, ja melno – jāprec vecais valdnieks. Tikai problēma viena: kastītē ir ielikti abi melni, un meitene to zina. Princese saprot, ka, lai ko viņa vilktu, iznākums būs viens – laulība ar karali. Un ko viņa dara? Ļoti vienkārši – izvelk akmeni, ātri iemet jūrā un saka: “Redzēsim, kas palicis kastītē!” Protams, kastītē palicis melnais – un visi piekrīt, ka viņa noteikti bija izvilkusi balto.

Stāsta morāle – dažas problēmas nevar atrisināt, skatoties uz objektu. Tās jārisina caur fonu. Ja mēs pārāk fokusējamies uz akmeni, zaudējam iespēju ieraudzīt sistēmu kopumā. Tieši to pašu kļūdu bieži pieļaujam darbinieku motivēšanā.

Mēs koncentrējamies uz “produktivitātes akmeni” – nosēdēto laiku pie datora, padarīto darba vienību, KPI rindu. Bet motivācija veidojas arī citur: no spēka, jēgas, personīgajiem ieguvumiem un sajūtas, ka darba vieta redz tevi kā cilvēku, nevis kā mērķu piepildītāju. Īpaši aktuāli tas kļūst mākslīgā intelekta laikmetā – jo arvien vairāk mums vajadzēs darbiniekus, kuri domā, rada un vada. Viņus nevar motivēt ar “bonusu par klaviatūras spaidīšanu”.

Šajā kafijas rītā man ir trīs atziņas.

1.Universālās motivācijas sistēmas neder visiem.

Ir fantastisks antropologs Džeimss Skots, kurš apraksta moderno pilsētu būvniecību – “nolīdzināšanu pēc viena” jeb kā viņš to sauc “bulldozing habit of mind”. Rezultātā cilvēkiem rodas bāzē ierakstīts diskomforts. Tas pats notiek uzņēmumos, ja motivācijas grozus veido centrālais birojs, neredzot reālās apakšvajadzības. Anekdotisks, bet īsts piemērs no klienta: ļoti lielā uzņēmumā, kur daļa darbinieku alga pamatā balstīta uz nostrādāto maiņu skaitu, kā “superlabumu” piedāvā dzimšanas dienas brīvdienu. Darbinieki to uztver nevis ar sajūsmu, bet kā “mūs nesaprot”. Rodas netaisnīguma izjūta – un tā ir pamatā visiem lielajiem kariem un "Prāta Vētras" dziesmai par sociālo taisnīgumu – a, bet vilkam- miziņa. Atbilde – motivācijas grozu jāveido kopā ar darbiniekiem, ne tikai HR nodaļā – “jo mēs taču zinām, ko viņiem vajag”.

2. Motivācija nav tikai par efektivitāti, bet par spēku un augšanu.

Ja darbinieks izrāda interesi studēt vai attīstīties jomā, kas nav tieši saistīta ar viņa darbu, lielākoties uzņēmumā to uztver ar aizdomām: “Vai tad pārkvalificēties taisies?” vai “Ā, tev ir spēks – tad jau var pacelt vēl lielāku slodzi!” Bet īstā pieeja būtu redzēt – šis impulss uz augšanu pats par sevi ir vērtīgs. Jā, īslaicīgi produktivitāte var kristies, jo cilvēks iegulda resursus izglītībā vai jaunās prasmēs. Taču pēc tam tā pieaug – un neaprēķināmā virzienā. Ja šajā brīdī viņu demotivē, viņš jauno pieredzi noteikti neliks lietā tajā pašā uzņēmumā.

3. Visdrošākā motivācijas shēma – pajautāt, nevis pārsteigt.

Ir uzņēmumi, kas darbiniekus spēj sadusmot ar dārgām ballēm, jo nav nodrošinātas pamatvajadzības. Kā to saprast? Etnogrāfijā ir princips: vēro, neietekmē un ļauj cilvēkiem pašiem formulēt savu realitāti. Pajautāt – “ko tu jau dari, kur mēs varam palīdzēt” – bieži vien ir labākā motivācijas shēma. Ja darbinieks ir kaislīgs sportists – atbalsti sporta izmaksas. Ja viņam ir suns – palīdz ar veterināro apskati. Tas ir par attiecībām, nevis par “pakalpojumu no augšas”. Droši zinu, ka šīs rindas rada “megastresu” jebkuram personālvadības cilvēkam, un pamatoti. Jo nav iespējams izveidot attiecības ar visiem uzņēmuma darbiniekiem līdz personīgās zinātības līmenim. Ja vien… neizmanto iespējas sistematizēt personiskās pieejas, un pārveidot jaunās saskarsmes rutīnās un formās. Bet par to citā rakstā (vai arī papildus izziņas virzienos literatūrā zem raksta).

Kopsavilkums:

Esam piesardzīgi ar universālām motivācijas sistēmām.
Atbalstām darbinieku augšanu, pat ja tas nenozīmē tiešu produktivitātes kāpumu.
Motivācijas shēmas veidojam caur darbinieku, nevis otrādi.

Un, lai atgrieztos pie pasakas – reizēm motivācijas problēmas nevar atrisināt, skatoties uz akmeni. Ir jāpaceļ galva, jāapskatās fons, un jāatceras – cilvēki nav vienādi.

PAPILDUS IZZIŅAS VIRZIENI UN LITERATŪRA (AR SAITĒM, KUR GRĀMATAS VAR IEGĀDĀTIES)

Divas labas grāmatas par augšanas kuratorību, “stretch assignments”, un profesionāo izaugsmi

The Right Way to Implement Stretch Assignments , Shannon K Gilmartin un autoru kolektīvs. Harvard Business Review gadījuma pētījums par to, kā pareizi ievieš “stretch assignments” kā attīstības instrumentu.
Employee Development on a Shoestring , Halelly Azulay. Praktisks ceļvedis, kā attīstīt darbiniekus ar ierobežotu budžetu, ietver daļas par rotācijas un stretch uzdevumiem.

Divi spoži darbi par to, kā varam atsvešināt darbiniekus caur bezjēdzīgām centralizētām sistēmā, bet reizē – kā varam viņu dabūt atpakaļ caur pilnvērtīgu iesaisti

Work and Alienation in the Platform Economy: Amazon and the Power of Organization, Sarrah Kassem. Mūsdienīga analīze par to, kā strukturālas darba formas (piemēram, digitālie darba modeļi Amazon) var radīt alienāciju, bet arī kā darbinieki centienos saglabāt savu aģentūru to pārvar.
The Soul at Work: From Alienation to Autonomy, Franco Berardi. Filozofisks skatījums uz darba ētiku, autonomiju un alienācijas pārvarēšanu.

Par etnogrāfijas metodēm un to pielietojumu: Šobrīd gatavoju kursu tieši personālvadības un vadības cilvēkiem! Drīz būs arī publisks (pagaidām reģistrēšanās iespēja cirkulē starp uzņēmumiem-jau esošajiem klientiem, un draugiem HR jomā). Seko PhL jaunumiem!

Karš ir izdevīgs Putina eksistencei un režimam

Tue, 26 Aug 2025 04:25:48 GMT

Analītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" direktors "Šodienas jautājumā"

"Vašingtonā līdz galam neizprot, ka Putinam karš ir politikas turpinājums. Kopš viņa nākšanas pie varas karš kalpojis sabiedrības konsolidēšanai un mobilizēšanai", raidījumā "Šodienas Jautājumā" norādīja RSU lektors, “PowerHouse Latvia” direktors Mārtiņš Vargulis.

Diskusijas centrā: 1) Vai un kāda ir D. Trampa stratēģija, 2) Kādi potenciālie scenāriji pēc samita Aļaskā, 3) Vai šis ir pagrieziena punkts kara kontekstā?

Pilns ieraksts: https://www.youtube.com/live/VzszUff4Yss

Diplomātijas loma starptautisko satricinājumu kontekstā

Thu, 19 Jun 2025 13:11:50 GMT

Par diplomātijas lomu starptautisko satricinājumu kontekstā

Ko spēj diplomātija laikā, kad pasaulē uzliesmo arvien jauni kari?

Sabiedrība aizvien biežāk no saviem politiķiem sagaida ātras, tiešas un izlēmīgas darbības. Taču kāda ir diplomātijas nozīme šādā realitātē, un vai tā joprojām var kalpot kā instruments mierīgai konfliktu risināšanai? Par to Latvijas Radio "Krustpunktā" spriež "PowerHouse Latvia" direktors Mārtiņš Vargulis.

Klausies raidījumu šeit.

Pētījums: Onkoloģijas naratīvi Latvijā

Wed, 04 Jun 2025 07:45:30 GMT

Vēzis un mans ceļš: onkoloģijas naratīvi Latvijas digitālajā telpā

Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu pētniecības centrā tika prezentēts pētījums “Vēzis un mans ceļš: onkoloģijas naratīvi Latvijas digitālajā telpā”, kas tapis sadarbībā starp Analītikas un vadības grupu “PowerHouse Latvia” (PhL) un Rīgas Stradiņa universitāti (RSU). Tā autori - RSU pētniece Elīna Vrobļevska, PhL projektu vadītāja Renāte Grudule un PhL grupas direktors Mārtiņš Daugulis, analizēja, kā un kādi spēlētāji veido sabiedrības priekšstatus par onkoloģiju digitālajā vidē.

Pētījumā identificētas galvenās tēmas un vēstījumi, kas dominē Latvijas digitālajā telpā, runājot par vēzi. Rezultāti atklāj spēcīgu sabiedrības solidaritāti ar pacientiem, vienlaikus izceļot arī nozīmīgu kritiku par valsts veselības aprūpes sistēmas nepilnībām.

Trīs būtiski secinājumi no pētījuma:

Latvijā vēzis tiek attēlots kā dramatizēts “varoņa ceļš” ar diviem iespējamiem iznākumiem: izdzīvošanu vai nāvi. Šis skatījums kavē uztveri par vēzi kā hronisku slimību un novērš uzmanību no prevencijas, agrīnas diagnostikas un dzīves kvalitātes jautājumiem.
Digitālajā telpā ir izplatīta dezinformācija un krāpniecība par vēzi, krāpniekiem izliekoties par pacientiem un manipulējot ar sabiedrības empātiju.
Onkoloģija kļuvusi par sociālpolitisku jautājumu, kur sabiedrības solidaritāte kontrastē ar valsts sistēmiskajām nepilnībām veselības aprūpē.

Pilnu sižetu no TV3 raidījuma “900 sekundes” skaties šeit.
PhL aicina uz plašāku un iekļaujošāku diskusiju par onkoloģiju – tādu, kas atzīst cilvēka pieredzi un nepieciešamību pēc sistēmiskiem uzlabojumiem.

"It's Jungle Out There". Director Daugulis at EBIT

Wed, 04 Jun 2025 07:37:16 GMT

"It's Jungle Out There" - Director Daugulis at EBIT conference

In times of uncertainty, we need to focus less on the illusion of predicting the unpredictable - and more on building resilience. The key message shared at the EBIT Conference by "PowerHouse Latvia" director Mārtiņš Daugulis.

In today’s context, companies are not just economic units - they are security communities. Here are three takeaways from Martin's talk:

Foster a culture of security within your organization - it must become part of the everyday mindset.
Know your people - especially in large organizations, understanding your workforce structure, perceptions, and capabilities is vital for effective crisis response.
Embed geopolitical risk assessment into board-level strategy sessions, tailored to your company's context and industry.
A huge thank you to the organizers of EBIT - hands down the best conference experience I’ve had.

Let’s continue building a culture of corporate resilience and security!

Šodienas jautājums. Kā uz priekšu virzīsies centieni izbeigt Krievijas karu pret Ukrainu?

looka_production_121234916 — Wed, 04 Jun 2025 07:33:58 GMT

Šodienas jautājums. Kā uz priekšu virzīsies centieni izbeigt Krievijas karu pret Ukrainu?

Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" piedalās Rīgas Stradiņa universitates lektors, Analītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" direktors Mārtiņš Vargulis, kā arī Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks un LATO valdes loceklis Sandis Šrāders.

Diskusijas centrā:

Kā varētu attīstīties kara gaita?
Cik liela ietekme tam ir ASV jaunajai administrācijai?
Iekšējie strāvojumi Krievijā un Ukrainā?

Pilnu raidījuma ierakstu skaties šeit.

Ģeopolitisko satricinājumu ietekme uz biznesa vidi

Wed, 04 Jun 2025 07:29:22 GMT

Ģeopolitisko notikumu ietekme uz (Baltijas valstu) biznesa vidi

Pēdējās nedēļas īpaši piesātinātas ar diskusijām starp vadošajiem Latvijas uzņēmumiem un investoriem. Analītikas un vadības grupa "PowerHouse Latvia" interakcijā ar uzņēmumiem. Vairākas būtiskas pārdomas šo mijiedarbību kontekstā. Būtiskākās:

Starptautiskā vide mainās straujāk nekā iepriekš, un tas prasa pielāgot ne tikai stratēģijas, bet arī domāšanu. Valsts, uzņēmuma un indivīda drošība nav pašsaprotama, turklāt katram ir loma tās stiprināšanā.
Spēja saglabāt skaidru virzienu laikā, kad informācijas ir par daudz, kļūst par būtisku konkurētspējas priekšnoteikumu. Turklāt tai jābūt par uzņēmuma kultūras un identitātes sastāvdaļu.
Ne visu varam paredzēt – bet skaidri noteikti ir jāapzinās, ko nevaram.
Krīze ir iespēja. Arī ģeopolitiska. Latvijas turpmākās attīstības viens no veiksmes stāstiem būs spēja konkurēt ar pārējām ES dalībvalstīm militārās industrijas attīstībā.
Ilgtspējīgas noturības pamatā ir ne tikai tehnoloģijas vai investīcijas, bet arī cilvēki – komandas, kas spēj ātri pielāgoties un rīkoties nenoteiktības apstākļos. Līdz ar to – ieguldījums cilvēkresursos ir vienlaikus ieguldījums drošībā.
Nepieciešamība pārvaldīt riskus nozīmē arī gatavību pieņemt lēmumus ar nepilnīgu informāciju. Perfekts brīdis reti pienāk – bet spēks ir tajos, kas spēj rīkoties laikus. It īpaši trauksmainības apstākļos.
Stratēģiska domāšana šodien – tā vairs nav luksusa prece. Tā ir izdzīvošanas mehānisms. Īpaši mazām un vidējām valstīm un ekonomiskajām ekosistēmām.
Pāreja no reaktīvas uz proaktīvu drošības domāšanu nozīmē arī – veidot alianšu tīklus. Starp valsti un uzņēmumiem, starp dažādiem sektoriem, starp reģioniem. Laikmetā, kur drošība ir integrēta realitāte, viensētā domāšana nestrādā.

Daugulis: Sabiedrības satraukums ir pilnīgi pamatots

Tue, 04 Mar 2025 12:57:53 GMT

Daugulis: Sabiedrības satraukums ir pilnīgi pamatots

Šonakt Donalds Tramps paziņoja par militārās palīdzības apturēšanu Ukrainai, šādi pastiprinot spiedienu uz Kijivu, lai tā piekristu miera sarunām ar Krieviju. RSU docents, Analītikas un vadības grupas “PowerHouse Latvia” direktors Mārtiņš Daugulis TV3 raidījumā “900 sekundes” norāda, ka sabiedrība šobrīd ir satraukta un tam ir objektīvs pamats. “Amatpersonām jānāk un jāsniedz sabiedrībai priekšstats,” viņš sacīja.

Raidījuma ieraksts pieejams šeit .

Vai ierastais sabiedrotais – ASV, kļūs par Eiropas konkurentu? #ŠodienasJautājums diskusija

Tue, 04 Mar 2025 06:15:49 GMT

Vai ierastais sabiedrotais – ASV, kļūs par Eiropas konkurentu? #ŠodienasJautājums diskusija

Kāda nākotne sagaida NATO un kā Eiropai tikt pie tādām militārajām spējām, lai garantētu mieru gan mums, gan Ukrainai? Londona, Parīze, Berlīne – kas uzņemsies Eiropas līderību?

Analizējot un skaidrojot pēdējo dienu aktuālos notikumus abpus okeānam, šovakar LTV1 ēterā paplašināts “Šodienas jautājums”, kurā piedalīsies Analītikas un risku vadības grupas “PowerHouse Latvia” direktors Mārtiņš Vargulis, Nacionālo bruņoto spēku majors Jānis Slaidiņš, Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Ainārs Latkovskis (JV), attālināti no Briseles Eiroparlamenta deputāts Rihards Kols (NA), bet no Vašingtonas attālināti pievienosies Vācijas Māršala fonda ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.

Ieraksts pieejams šeit .

Zelenska vizīte ASV: komentāru sniedz direktors Mārtiņš Vargulis

Sat, 01 Mar 2025 19:54:25 GMT

Tā noteikti nebūs ciemošanās pie “lielā brāļa” - pirms V. Zelenska vizītes ASV pauž M. Vargulis

“Nedēļas laikā Zelenskis no diktatora kļuvis par labāko prezidentu. Bet tā ir Trampa taktika. Viņš šādi mēģina ietekmēt otru pusi. Trampa izpratnē tas ir labākais veids, kā pie sarunu galda dabūt arī Putinu. Mēs gribētu, lai viņš runā no spēka pozīcijām, bet biznesa vidē viņš ir pieradis runāt šādi. Bet uz kāda pamata Zelenskis ir piekritis retzemju izrakteņu vienošanai – acīmredzot no ASV puses ir kaut kādas garantijas. Varbūt ne tādā apmērā, kā Zelenskis gribēja, bet kaut kādas ir.” Norāda PowerHouse Latvia direktors Mārtiņš Vargulis.

Pilnu intervijas ierakstu var atrast šeit: https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ta-nebus-ciemosanas-pie-liela-brala-ko-varam-sagaidit-no-trampa-un-zelenska-tiksanas-komente-eksperts/

Par Donalda Trampa plāniem iegādāties Grenlandi

Fri, 07 Feb 2025 09:01:56 GMT

Par Donalda Trampa plāniem iegādāties Grenladi

Grenlandei ir nozīme kā militārai bāzei, kūstot ledājiem arvien pieejamāki kļūst arī kuģošanas ceļi, un Grenlandes salā ir apmēram tikpat daudz iekārojamo retzemju minerālu, kā visā ASV teritorijā kopumā. Tie ir objektīvie iemesli, kādēļ ASV varētu iekārot lielāku kontroli pār šo arktisko salu. Tomēr svarīga ir arī personības loma. ASV prezidentsDonalds Tramps grib ieiet vēsturē ar to, ka palielinājis savas valsts teritoriju. Tā raidījumā "Komandcentrs" sprieda Rīgas Stradiņa universitātes lektors, analītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" direktors Mārtiņš Vargulis. "Donalda Trampa pasaulē to, ko nevar nopirkt par naudu, var nopirkt par lielu naudu," viņš teica.

Raidījuma ieraksts atrodams šajā saitē: https://www.delfi.lv/video/53943095/komandcentrs/120060199/ko-nevar-nopirkt-par-naudu-var-nopirkt-par-lielu-naudu-ka-tramps-lenc-grenlandi

Datu analītika kā uzņēmuma izdzīvošanas atslēga

Thu, 30 Jan 2025 07:09:00 GMT

30.01.2025.

Luīze Līce-Tane

Analītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" projektu vadītāja

Datu analītika kā uzņēmuma izdzīvošanas atslēga

Uzņēmumi, kas neizmanto datu potenciālu, riskē atpalikt no konkurentiem un zaudēt tirgus pozīcijas, kas savukārt var novest pie bankrota. Šādu risku uzņēmumi nevar atļauties ignorēt. McKinsey Global Institute pētījums rāda, ka organizācijas, kas izmanto datus, ir ievērojami veiksmīgākas: tās 23 reizes efektīvāk piesaista klientus, sešas reizes labāk saglabā esošos un 19 reizes biežāk gūst peļņu. Šie fakti uzsver datu analīzes nozīmi un tās sniegtās priekšrocības. Tomēr tikai neliela daļa uzņēmumu spēj pilnvērtīgi izmantot datus konkurētspējas stiprināšanai. Deloitte pētījums atklāja, ka organizācijas izmanto tikai 12% no saviem datiem, kas nozīmē, ka 88% datu netiek pilnvērtīgi izmantoti. Galvenais iemesls ir stratēģiskas pieejas trūkums, kas ļautu efektīvi pielietot datus uzņēmuma izaugsmē un konkurētspējas veicināšanā. Mūsdienu pasaulē tas vairs nav pieļaujami - dati ir kļuvuši par izšķirošu faktoru uzņēmumu attīstībā un izaugsmē.

Kāpēc uzņēmumi zaudē? Uzņēmumi zaudē, jo nespēj pielāgoties straujajām tirgus izmaiņām un nepievērš pietiekamu uzmanību datu analītikai, kas mūsdienās ir būtiska konkurētspējas sastāvdaļa. Mūsdienu uzņēmējdarbības vidē dati vairs nav tikai informācija - tie ir stratēģisks resurss, kas uzlabo lēmumu pieņemšanas kvalitāti, veicina klientu apmierinātību un palīdz atklāt jaunus izaugsmes ceļus. Ja uzņēmums neizmanto datus efektīvi, tas riskē zaudēt konkurētspēju un palikt ēnā. Piemēram, Blockbuster kļuva par piemēru tam, kā uzņēmums var zaudēt tirgus līdera pozīcijas, ja neizmanto modernās tehnoloģijas un datus. Saglabājot novecojušus biznesa modeļus, tas nepievērsa pietiekamu uzmanību klientu uzvedības analīzei un tirgus tendencēm, kas skaidri norādīja uz pieprasījuma maiņu par labu digitālajai straumēšanai. Tā vietā, lai izmantotu datus, lai prognozētu patērētāju paradumu izmaiņas un pielāgotu savu piedāvājumu, Blockbuster turpināja paļauties uz fizisko nomas punktu tīklu. Netflix, savukārt, pārgāja no DVD īres uz straumēšanu, kas ļāva tam paplašināt klientu loku un piedāvāt ērtāku piekļuvi saturam visā pasaulē. Blockbuster nespēja reaģēt uz tirgus izmaiņām, piedzīvoja ievērojamus zaudējumus un kļuva par brīdinājuma piemēru citiem uzņēmumiem, kas ignorē datu sniegtās iespējas.

Tomēr uzņēmumu zaudējumi ne vienmēr ir saistīti tikai ar datu un tehnoloģiju neizmantošanu - nereti problēma ir arī nespēja pielāgoties jauniem biznesa principiem, kas balstās uz ātriem lēmumiem un datu vadītu stratēģiju. Lai saglabātu konkurētspēju, uzņēmumiem jāizstrādā ilgtermiņa datu stratēģijas, kas ļauj prognozēt tirgus izmaiņas, identificēt jaunas iespējas un attīstīt elastīgus biznesa modeļus. Tā vietā, lai koncentrētos tikai uz īstermiņa peļņu, uzņēmumiem jāizveido ilgtermiņa plāni, kas palīdz sagatavoties nākotnes izaicinājumiem un saglabāt tirgus pozīcijas.

Turklāt datu efektīva izmantošana ne tikai ietekmē atsevišķu uzņēmumu panākumus, bet arī veicina nozaru attīstību kopumā. Mūsdienās arvien vairāk nozaru ievieš datu vadītu pieeju, kur lēmumi un stratēģijas tiek balstītas uz rūpīgu datu analīzi. Piemēram, veselības aprūpē dati palīdz personalizēt ārstēšanu un uzlabot pacientu aprūpi, savukārt mākslīgā intelekta un lielo datu risinājumi ļauj prognozēt slimību attīstību un laikus veikt preventīvus pasākumus. Finanšu sektorā dati tiek izmantoti, lai atklātu krāpnieciskus darījumus, mazinātu riskus un precīzāk prognozētu tirgus svārstības. Lielās bankas, izmantojot mašīnmācīšanās algoritmus, analizē klientu paradumus un piedāvā personalizētus finanšu pakalpojumus. Mazumtirdzniecības uzņēmumi izmanto datus, lai prognozētu pieprasījumu, optimizētu piegādes ķēdes un uzlabotu klientu pieredzi. Šāda pieeja ļauj gan uzņēmumiem, gan nozarēm ātri pielāgoties tirgus prasībām un pieņemt pamatotus lēmumus. Taču dati paši par sevi negarantē panākumus - izšķiroša ir spēja tos efektīvi analizēt un izmantot stratēģisku lēmumu pieņemšanā.

Turpmākajos gados datu analītika turpinās attīstīties, piedāvājot uzņēmumiem arvien jaunas iespējas, kas ļaus tiem vēl efektīvāk pielāgoties tirgus izmaiņām. Gartner prognozē, ka datu analītika kļūs par vienu no galvenajām tehnoloģijām, ko veiksmīgākie uzņēmumi izmantos stratēģisko lēmumu pieņemšanā. Mākslīgais intelekts un mašīnmācīšanās algoritmi kļūs par būtiskiem instrumentiem, kas palīdzēs uzņēmumiem pieņemt precīzākus lēmumus un veikt ticamākas prognozes. Gartner norāda, ka tieši šie tehnoloģiskie risinājumi būs galvenais faktors, kas nodrošinās konkurētspēju un izdzīvošanu tirgū.

Tajā pašā laikā uzņēmumi, kas kavējas ar datu stratēģiju ieviešanu, riskē atpalikt no saviem konkurentiem un zaudēt tirgus pozīcijas. Qlik (2022) pētījums norāda, ka līdz 2030. gadam prasme lasīt, analizēt un strādāt ar datiem, kā arī efektīvi komunicēt, balstoties uz tiem, kļūs par vienu no vispieprasītākajām prasmēm darba tirgū. Datu revolūcija jau ir sākusies - uzņēmumiem, kas pratīs apgūt un efektīvi pielietot šīs tehnoloģijas, iegūs ilgtermiņa priekšrocības. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi un sagatavotos nākotnes izaicinājumiem, ir būtiski jau šodien attīstīt datu vadītu pieeju un investēt inovatīvos risinājumos.

Kā izveidot efektīvu datu stratēģiju? Datu stratēģijas izveidei jābūt nepārtrauktam procesam, kas pielāgojas tehnoloģiju attīstībai un mainīgajiem tirgus apstākļiem, lai efektīvi reaģētu uz jauniem izaicinājumiem un nodrošinātu ilgtermiņa izaugsmi. Lai izstrādātu efektīvu datu stratēģiju, ir jāievēro vairāki pamatprincipi. Pirmkārt, jānodrošina augsta datu kvalitāte, jo tikai precīzi un uzticami dati var kalpot par pamatu precīzai analīzei un pamatotiem lēmumiem. Otrkārt, datu drošība ir būtiska, tāpēc ir jāievieš stingri aizsardzības pasākumi, kas atbilst normatīvajiem aktiem un starptautiskajiem standartiem. Treškārt, jāizstrādā skaidri definēta datu pārvaldības sistēma, kas nodrošina konsekventu pieeju datu izmantošanā visā organizācijā. Visbeidzot, jāpanāk, lai dati būtu pieejami un lietojami visos organizācijas līmeņos, nodrošinot to efektīvu izmantošanu stratēģiskos plānošanas procesos un lēmumu pieņemšanā.

[1] McKinsey & Company. 2014. Using customer analytics to boost corporate performance. https://www.mckinsey.com/~/media/McKinsey/Business%20Functions/Marketing%20and%20Sales/Our%20Insights/Five%20facts%20How%20customer%20analytics%20boosts%20corporate%20performance/Datamatics.pdf

[2] Deloitte. (n.d.) Getting Into Insights Faster: Three Ways to Transform Your Analytics Program for Greater Impact. https://www2.deloitte.com/content/dam/Deloitte/ca/Documents/deloitte-analytics/ca-en-omnia-ai-enablement-pov-apr29-aoda.pdf

[3] Gartner. 2020. Gartner Identifies Top 10 Data and Analytics Technology Trends for 2020. https://www.gartner.com/en/newsroom/press-releases/2020-06-22-gartner-identifies-top-10-data-and-analytics-technolo

[4] Qlik. 2022. Data Literacy to Be Most In-Demand Skill by 2030. https://www.qlik.com/us/news/company/press-room/press-releases/data-literacy-to-be-most-in-demand-skill-by-2030

Šodienas jautājums. Fokusā notikumi Sīrijā un Gruzijā.

Tue, 10 Dec 2024 07:06:58 GMT

PhL direktors Mārtiņš Vargulis piedalās LTV raidījumā "Šodienas jautājums"

Militārais apvērsums Sīrijā | Notikumi Gruzijā un to turpmākā attīstība

Diskusijā "Šodienas jautājums" piedalās Martins Vargulis, PhL direktors.

Ieraksts pieejams šeit

Riga Security Forum. Narrative Wars: The Power of Media in a Divided World.

Thu, 21 Nov 2024 07:29:30 GMT

RSF episode "Narrative Wars: The Power of Media in a Divided World" moderated by Martins Daugulis

In an era where information flows freely and rapidly, the media landscape has transformed into a critical arena for shaping perceptions and influencing outcomes. Media's role as a driver of public opinion, policymaking, and international dynamics has never been more pivotal. This discussion brings together leading experts to analyze the diverse narratives dominating today's media, dissecting how these narratives are crafted and the profound effects they wield. The panel includes Solvita Denisa-Liepniece, Assistant Professor at Vidzeme University of Applied Sciences; Rikard Jozwiak, Europe Editor for RFE/RL in Prague and Martins Daugulis, Research and Director at PowerHouse Latvia and Assistant Professor at Riga Stradiņš University.

The episode is available here .

Riga Security Forum. The U.S. and the Eastern Border of Western Civilization

Wed, 13 Nov 2024 10:25:54 GMT

The U.S. and the Eastern Border of Western Civilization

How might the outcomes of the U.S. presidential election impact the security of the Baltic States? Experts will explore potential shifts in U.S. foreign policy, defense funding, and military presence—unpacking what these changes could mean for regional stability and security. Panelists: Reinhard Krumm, Director at the Friedrich-Ebert-Stiftung in the United States and Canada; Wojciech Lorenz, Head of the International Security Programme at the Polish Institute of International Affairs and Martins Vargulis , Lecturer at the Riga Stradins University and Director at the Analytics and Advocacy Group “PowerHouse Latvia”.

Podcast is available here .

M. Daugulis: par ASV prezidenta vēlēšanu rezultātiem

Thu, 07 Nov 2024 09:07:33 GMT

Secinājumi pēc ASV prezidenta vēlēšanām

ASV sabiedrības sentimenta analīze | Ietekme uz Baltijas valstu drošību | Potenciālās izmaiņas starptautiskajās attiecībās

TV3 ziņu dienestam "900 sekundes" komentāru sniedz PhL direktors M. Daugulis

Intervijas ieraksts atrodams šeit .

Šodienas jautājums: Kāda būs Donalda Trampa otrā prezidentūra?

Thu, 07 Nov 2024 04:58:59 GMT

Šodienas jautājums: Kāda būs Donalda Trampa otrā prezidentūra?

D. Tramps uzvar ASV vēlēšanās | Secinājumi un prognozes | Ietekme uz Baltijas valstu un starptautisko drošību

Diskusijā "Šodienas jautājums" piedalās Martins Daugulis, PhL direktors.

Ieraksts pieejams šeit

Analīze par ASV vēlēšanām. Pēc sākotnējiem datiem.

Wed, 06 Nov 2024 08:05:33 GMT

Analīze par ASV vēlēšanām TV3 rīta ziņu "900 sekundes" laikā

Prognozes un spekulācijas Pirmie secinājumi par ASV prezidenta vēlēšanām Potenciālās konsekvences uz Eiropas drošību

Analīzē TV3 rīta ziņu programmā "900 sekundes" piedalās Martins Vargulis, PhL direktors.

Ieraksts pieejams šeit

Šodienas jautājums: Vai valdības koalīcijai izdosies palikt vienotai? Komentē Mārtiņš Daugulis

Thu, 17 Oct 2024 06:05:19 GMT

Šodienas jautājums: Vai valdībai izdosies palikt vienotai?

Politiķu komunikācija | Tuvo austrumu ietekme uz Latvijas politisko vidi | Valdības stabilitāte budžeta veidošanās kontekstā

Diskusijā "Šodienas jautājums" piedalās Martins Daugulis, PhL direktors.

Ieraksts pieejams šeit

Vai dialogs ir jaunā paneļdiskusija? Kā paneļdiskusijas sagurums veicināja jauna konferenču formāta meklējumus

Fri, 11 Oct 2024 08:26:36 GMT

Ineta Vācere

Projektu vadītāja

Vai dialogs ir jaunā paneļdiskusija?

Kā paneļdiskusijas sagurums veicināja jauna konferenču formāta meklējumus

4. oktobrī Analītikas un risku vadības grupa “PowerHouse Latvia” sadarbībā ar Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociāciju rīkoja konferenci “Veselības dialogi: iespējas, izaicinājumi, risinājumi”. Bez atziņām no konferences par vitālu nepieciešamību ieguldīties veselības aprūpē, lai gūtu ilgtermiņa valsts ekonomisko izaugsmi, par inovācijām labvēlīgas vides stiprināšanu un sadarbību starp ietekmes pusēm, raksta centrā tiek novietots dialogs kā inovatīvs konferenču formāts – publikas priekšā tikai divi runātāji, 45 minūtes ilgas sarunas, ar konkrētu mērķi rast kopīgas atbildes. Saeimas deputāts pret/ar ministru, ārsts pret/ar pacientu, Latvijas pieredze pret/ar citas valsts pieredzi. Dialoga pretnostatījumu iespējamība neierobežota.

Kā un vai tam ir potenciāls aizstāt tik ierasto paneļdiskusiju, kur slēpjas dialoga pievilcība un kādas ir galvenās atziņas, kas gūtas no konferences? Vai dialogam ir iespējas pārspēt paneļdiskusiju kā jauno, inovatīvo konferenču formātu?

Paneļdiskusijas fenomens

Parokoties interneta dzīlēs, atrodams, ka “paneļdiskusija” kā termins un formāts datējams ar 1934. gada oktobri, kad H. A. Overstrīts (H.A. Overstreet) to iztēlojies kā cieņpilnu domu apmaiņu, piebilstot, ka “ja saruna ir patiesi laba, apmeklētāji aizies ar siltuma sajūtu, jo ne tikai viņu idejas ir pārapstiprinātas, bet arī paplašināts viņu redzeslauks”.[1]Tolaik tas bija kas jauns, iepriekš neredzēts veids, kā vest sarunu. Kas interesanti, paneļdiskusijas norises principi kopš pirmās termina definēšanas ļoti krasi nav mainījušies. Protams, ar izņēmumu, ka tagad paneļdiskusijās piedalīties var arī sievietes.

Arī šodien, saņemot ielūgumu piedalīties vai apmeklēt konferences, esam pieraduši, ka tās plānotas paneļdiskusiju veidā: ierasts formāts, ar 4-5 runātājiem uz skatuves un moderatoru, ar definētu diskusijas jautājumu un tālākās sarunas struktūru. Nevaram noliegt, ka paneļdiskusija kā platforma, kur vairākiem ekspertiem dalīties pieredzē un perspektīvās joprojām strādā, tā ir pazīstama un diskusijas dalībniekam patīkama. Tāpat tradicionālais panelis turpinās strādāt specifiskās nozaru konferencēs, kur bez prezentācijas, vairāku cilvēku viedokļu apmaiņas un strukturētā formāta zūd pasākuma jēga.

Šeit gan ir liels "bet". Paļaujoties tikai uz paneļdiskusijām, iespējams nonākt situācijā, kur auditorija nejūtas pietiekami iesaistīta (nereti tieši auditorijas Q&A sesijas nāk ar lielākajiem saturiskajiem izaicinājumiem paneļa dalībniekiem), tiek zaudēts saturiskais dziļums (jo paneļdiskusija nav mūžīga ne tiešā, ne pārnestā nozīmē), un gluži vienkārši – tas ir paredzami kā runātājam, tā klausītājam.

Izsakot hipotēzi, ka paneļdiskusija ir izsmēlusi savu kvalitatīvo kapacitāti mūsdienu zemās uzmanības noturības un steigas laikmetā – vai dialogs ir alternatīvs formāts, kas spēj risināt paneļdiskusiju trūkumus?

Dialogs kā mūsdienīga alternatīva

Latviešu literārās valodas vārdnīca sniedz skaidrojumu, ka dialogs ir saruna starp divām personām,[2] kam sengrieķu valoda pievieno, ka dia (caur) un logos (vārds) jeb dialogus ir domas plūsma.[3] Nereti dialogam ir arī centrālā premisa, kāpēc saruna vispār ir sākusies, konflikts, ko sarunas partneri kopīgi cenšas risināt.

Ar šādu skatu uz veselības aprūpi veroties, arī tapa ideja par “Veselības dialogiem” – ir vairākas šķietami pretnostatītas veselības aprūpes jomas, kur nav nepieciešami pieci paneļdiskutanti, bet gan divi sarunas partneri, kuriem, savstarpēji diskutējot, ir iespējams rast atbildes. Pirmais dialogs tapa pats no sevis – ārsts ir pārāk noslogots, lai kvalitatīvi izskaidrotu visu ārstēšanas gaitu, pacients neuzticas ārstam, jo nezina un nesaprot visu, kas ar viņu notiek – un lūk, dialoga centrālais konflikts gatavs. Līdzīgi arī ar pārējiem – kur tad ir balanss starp finansējuma ieguldīšanu veselības aprūpē un ekonomikas rādītāju celšanā, un kā atrast sinerģiju starp inovācijām veselības aprūpes jomās?

Bez tā, ka jāatrod centrālais konflikts, ko likt sarunas dalībniekiem priekšā, ātri vien radās pārliecība, ka dialogā ir jēga – divi partneri sarunu rada dinamiskāku, tai pat laikā intīmāku, un ar dažiem tehnoloģiskiem paņēmieniem (runātājiem priekšā noliktu ekrānu ar aktīvu sli.do jautājumu sadaļu) arī skatītājus ir vieglāk iesaistīt jēgpilni. Pašu dialogu sadalot trīs kārtās – pieredzes definēšana, pārnese un dažādošana -, katrai nosakot vadlīnijas un gatavojot dalībniekus, atradām, šķiet, veiksmīgāko pieeju bez reālas izpratnes par to, kā dialogs performēs konferencē. Konceptuāli sākumā gribējām atcelt arī moderatora funkciju, lai rosinātu organiskāku dialoga norisi, bet radās sajūta, ka formāta testa fāzē moderators būs tas drošības spilvens, kas nodrošinās stabilitāti jaunajā vidē.

Un mūsu risks atmaksājās. Dialogi, ko aizvadītajā piektdienā vērojām, bija saturiski, ar moderatora palīdzību saglabājās fokusēti, un dinamiski. Auditorija bija ieinteresēta aktīvi iesaistīties dialogos, motivējot dalībniekus sarunas turpināšanai ar mērķētiem jautājumiem, un dialogu saturs ieguva padziļinātu jēgu formāta intimitātes dēļ. Taču vienmēr ir kāds “bet”.

Mācībstundas no dialogu izmēģinājuma brauciena

Pēc pasākuma apsēžoties analizēt redzēto un dzirdēto uzreiz skaidras divas lietas: pirmā, kur nevaram gaidīt, ka uzreiz tiks saprasts formāts, pat ja to aprakstam, skaidrojam un brīfējam. Un otrā, ka runātājiem dialogā ir daudz lielāka nozīme kā paneļdiskusijā. Runājot par pirmo, nostrādāja princips, ka visvieglāk ir mācīties darot; arī zirgu var aizvest pie ūdens, bet nevar piespiest to dzert. Līdzīgi arī šeit – tā kā formāts nav plaši pielietots konferencēs, kamēr nav redzēts vismaz viens piemērs, ir grūti rast pārliecību par to, kas vispār ir jādara.

Otrais – runātājiem ir nozīme. Ja paneļdiskusijā kāda kūtrumu var izbalansēt ar cita harizmu, tad dialogam tas vispār neder. Lai noturētu dinamisku sarunu, abiem partneriem jābūt jaudīgiem kā saturā, tā personībā. Un te, plānojot konferenci, vajadzīga īpaša vērība, lai nodrošinātu balansu starp piesaukto saturu un personību.

TLDR*; dialogam būs būt. Iespējams, kombinācijā ar paneļiem, varbūt izvirzot to kā keynote momentu pasākumā, bet jaudu, dziļumu un intimitāti, ko konferencei var piedāvāt dialogs, nevar piedāvāt klasiska paneļdiskusija. Un tā ir svarīga atziņa mūsdienu norišu laikmetā, kur viss mainās un pilnveidojas.

[1] Arnold K. 2024. What is a Panel Discussion? Powerful Panels. https://www.powerfulpanels.com/panel-updated-version/

[2] LLVV. 2024. dialogs. [šķirklis] Latviešu literārās valodas vārdnīca, 2. sējums. https://llvv.tezaurs.lv/dialogs:1

[3] Harper D. 04.07.2024. dialogue (n.) Online Etymology Dictionary https://www.etymonline.com/word/dialogue

* Too long, did not read

LIETOTĀJA PIEREDZE KĀ UZŅĒMUMA SLĒPTAIS RESURSS

Wed, 09 Oct 2024 10:12:41 GMT

09.10.2024

Mārtiņš Daugulis (PhD)

Pētniecības un attīstības direktors

Analītikas un risku vadības grupa “PowerHouse Latvia”

LIETOTĀJA PIEREDZE KĀ UZŅĒMUMA SLĒPTAIS RESURSS

jeb idejas izaugsmei (ar produktu izvietošanu noslēgumā)

Nedēļas sākumā veicu nelielu un pilnīgi subjektīvu aptauju starp paziņām uzņēmējiem – ko viņi saprot ar lietotāja pieredzi? Lielāka daļa norādīja uz lietotāja pieredzes saistību ar produktu un pakalpojumu testēšanu, daži, no softwareizstrādes jomas, pat izrādīja sajūsmu par tematu un atcerējās laikus, kad nozare sāka ieviest lietotāja pieredzes mērījumus. Vienlaikus lietotāja pieredze manas nedēļas sākuma fokusgrupas acīs pamatā ierindojās – “kaut kur tur” pie patērētāja… Pēc būtības “ārpusē” esoša lieta, kuru pieslēgt klāt brīžos, kad R&D departaments ir iesprūdis ar jaunu ideju attīstību vai S&M departaments ir izmisumā, kāpēc patērētājam nepatīk viņu brīnišķīgais produkts.

Protams, mana aptauja nav nejauša. Jau ilgāku laiku mūsu uzņēmumā strādājam pie dažādām lietotāja pieredzes kartēšanas sistēmām. Mērķis – atklāt, kur visā produkta vai pakalpojuma sniegšanas ciklā iespējams atrast papildus resursus – tieši caur lietotāja skatījumu. Trīs skatu punkti, kas ļauj jau zināšanu līmenī ieraudzīt potenciālu, pirms vēl ķeros pie praktiskiem piemēriem.

Pirmais skatu punkts : Par lietotāju sistēmā uztveram ne tikai patērētāju, bet arī uzņēmuma darbinieku. Tas paver jaunu skatu uz produkta vai pakalpojuma dzīves ciklu, kā arī atklāj neredzētas dimensijas uzņēmuma iekšējās komunikācijas, personālvadības un citos aspektos. Kā piemērs šeit no medicīnas jomas – šobrīd aktuālā filosofija kvalitatīvā veselības aprūpē vairs nav pacientcentrētā veselības aprūpe, bet cilvēkcentrētā/personcentrētā. Atšķirība ir būtiska un sakņojas pārliecībā, ka sistēmā visiem cilvēkiem ir jābūt cienītiem “lietotājiem” – citādi pārstrādājusies medicīnas māsa sajauks zāļu devu vai ārsts kļūs paviršs pret pacienta vajadzībām. Veidojot jaunu pakalpojumu veselības aprūpes sistēmā tas jāņem vērā – lai visi sistēmas lietotāji ir apmierināti ar savu pieredzi, ne tikai pacients. Tas pats attiecināms uz jebkuru uzņēmumu, ko uztveram kā lietotāju kopumu.

Otrais skatu punkts : Lietotāja pieredzes apzināšana un lietošana automātiski ieslēdz citu domāšanas veidu par uzņēmumā notiekošajiem procesiem, ja vien tiek korekti īstenota lietotāja pieredzes izziņas metodoloģija. Proti – nav iespējams, nokļūt pie pilnvērtīgas lietotāja pieredzes sistēmas iekšienē, ja tiek izmantotas klasiskas HR sarunas ar darbinieku vai darba vidē ierastās anketēšanas metodes. Ierastās iekšējās komunikācijas formas atražo ierastās lomas (un parasti darbinieks pats ir primārais atražotājs). Lietotāja pieredzes izziņas metodes attīstās vēja spārniem, taču neviena no tām nesaistās ar priekšstatu par “ikdienišķo”.

Trešais skatu punkts : Lietotāja pieredze tiek respektēta tāda, kāda tā ir un tāpēc saknē var būt kritiski sāpīga uzņēmuma vadībai. Taču caur sāpēm var nākt izaugsme. Lietotāja pieredzes mērījumi uzņēmuma iekšienē nenozīmē pareizās uzvedības nošķiršanu no nepareizās – bet gan identificē sistēmisku risinājumu kopumu, kurā darbinieki būtu motivēti uzvesties un rīkoties tā, lai visai lietotāju sistēmai būtu labāk. Dienas beigās – lietotāja pieredzes izziņa un mērījumi ir par lietotāja pieredzes ceļu un tā uzlabojumiem kā kopuma attīstību, nevis atsevišķu personāžu pārmācīšanu.

Divi praktiski piemēri par lietotāja pieredzes uzlabojumiem, kas atnes labumu visam uzņēmumam, tieši no mūsu prakses. Lai būtu interesantāk, uzdošu tos mīklas formā:

Kas kopīgs mitriem cimdiem un uzņēmuma stratēģijai par klientu apmierinātības pieaugumu?

Uzņēmums nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanu vienā no Latvijas reģioniem. Savā stratēģijā noliek par prioritāti pakalpojuma kvalitātes uzlabošanu. Lietotājs-patērētājs savās atsauksmēs sūdzas par servisa kvalitātes svārstībām – tieši ar atkritumu konteineru apsaimniekošanu privātmāju rajonos. Sarunās ar darbiniekiem netiek gūta skaidrība, kāpēc šādas svārstības pakalpojuma kvalitātē (vadība un HR noraksta visu uz neizdarīgiem (melīgiem) darbiniekiem vai pārāk prasīgiem (trakiem) klientiem). Darbinieku aptaujās par iespējamiem uzlabojumiem starp ģenerālām bažām par algām, štatu samazināšanu un darba noslodzi, parādās pa kādam komentāram par mitriem cimdiem.

Tikai veicot līdzdalīgo novērojumu (sociālantropoloģiska metode ar līdzdarbošanos procesā un procesa analīzi vienlaikus) darbinieka kā lietotāja ceļā, tiek identificēts, ka tieši lietus laikā darbinieki sniedz zemākas kvalitātes pakalpojumus, jo viņiem nav kur pēc maiņas žāvēt savas formas – tai skaita mitros cimdus, kas pieticīgi tika norādīti aptaujā, bet nevienam nelikās būtiski. Tāpēc labāk ir pārāk nesalīt, lai nākamajā maiņā nav jāiet ar riebīgi mitrām drēbēm. Darbība: intervence ar infrastruktūras uzlabojumiem – tieši tur, kur nepieciešams. Investīcija pilnībā atmaksājās, plus, ievērojami pieauga ne tikai klientu, bet arī darbinieku apmierinātība. Mazās lietas ir svarīgas. Cilvēki nav jāsoda par mazo lietu diskomforta reakcijām, bet tās jānovērš saņemot bieži vien neproporcionāli lielu atdevi.

Kas kopīgs nabadzīgam valsts budžetam un negribētai diskriminācijai?

Pēc mūsdienīgiem standartiem ārsta uzdevums ir ne tikai ārstēt, bet ārstēt informētu pacientu, kurš ir pats izdarījis izvēles par savu ārstēšanu. Pacientu organizāciju aptaujās bieži atrodamas sūdzības par informācijas trūkumu par iespējamām terapijām no ārstu puses, savukārt ārstu aptaujās pirmajās vietās ir atbildes par administratīvo slogu, kā arī laika trūkumu kvalitatīvai sarunai ar pacientu; tuvu seko arī norāde uz pacientu nesagatavotību, ierodoties uz vizīti. Žanra klasika ir “atrast vainīgo” un teikt – ārstam, redz – kvalitatīvāk jākomunicē, pacientam – jānāk uz vizīti jau sagatavotam un vismaz zinošam par sev svarīgiem jautājumiem. Diemžēl šī pieeja nedod plašāku skaidrojumu par rīcības iemesliem.

Veicot pilna cikla dizaina domāšanas sesiju, saliekot kopā ārstus un pacientus vienā istabā, un kopā mēģinot rast risinājumu lietotāja pieredzes uzlabojumiem (atmetot pārmetumu stereotipiskās lomas un metodiski vadot simulāciju), pēc garu stundu darba notiek atklāsme – ka ārsti neviļus diskriminē pacientus, gribot tiem labu. Proti – es tev nestāstu par dārgām terapijām, redzot, ka tu visticamāk, tāpat tās nevarēsi atļauties. Turklāt vēl tik daudz kas cits runājams vizītes laikā… Savukārt pacients ļoti novērtē informāciju pat par sev finansiāli nepieejamām terapijām, jo pēc sarunas ar ārstu veido savu priekšstatu par uzticamību veselības sistēmai kopumā. Proti, ja kaut kas netiek pateikts, un pacients to pēc tam uzzina pats – uzticība ir sagrauta saknē. Šajā situācijā viens lietotājs par problēmu domā caur laika menedžmenta un labticīgas palīdzēšanas prizmu, savukārt otrs – caur uzticamības prizmu. Šajā situācijā, protams, nav ātra un viena risinājuma. Tur gan mūsdienīga veselības aprūpe jāpadara pieejama visiem pacientiem (finansējuma jautājums); gan jāizglīto visi iesaistītie, gan jāattīsta treniņi saskarsmē, lai ārsti justos droši un pārliecināti; gan jāstiprina normatīvais regulējums, kas aizstāv pacientus no neadekvātiem ārstiem, un arī ārstus – no neadekvātiem pacientiem.

Bet būtiskākais – ārpus lietotāja pieredzes metodes (šajā gadījumā ar dizaina domāšanas metodes palīdzību) – nevienā klasiskā formātā neviens pie veselā saprāta esošs dalībnieks neizrunās šos tabu vārdus un situācijas, kas atrodamas iepriekšējā rindkopā – diskriminācija, neadekvātums, labticīga darīšana, kas noved pie sliktām sekām, utt. Jo klasiskie formāti pieprasa rituālu un pareizu runu – tādu, kur esam visi svētāki par Romas pāvestu, un cilvēki ir nekļūdīgi. Lietotāja pieredzes pētījumi pieņem cilvēkus, kādi tie ir – un integrē šo negatīvo pieredzi risinājumu meklēšanā. Lieli teikt, ka uzņēmumu kultūras vidē tabu tematu neiztrūkst – un lietotāju pieredzes mērīšana ļauj ar tiem strādāt.

Visbeidzot, sākumā solītā produkta izvietošana.

No novembra Analītikas un risku vadības grupā “PowerHouse Latvia” pētniecības daļā piedāvājam pakalpojumu uzņēmējiem – iekšējā lietotāju pieredzes kartēšana. Pakalpojums ir tailor-made – pēc uzņēmuma vajadzībām un sākotnējās izpratnes kalibrējam lietotāja pieredzes izziņas metodi, ko pielietojam praksē. Šī ir biznesa vide – attiecīgi samaksas modelis tiek iedarbināts tikai tad, kad uzņēmumam ir konkrēts ieguvums – efektivitātes un uzlabojumu kontekstā.

Ja ir vēlme caur lietotāja pieredzes mērījumu metodēm atklāt uzņēmuma slēptos resursus, aicinu rakstīt uz Martins.Daugulis@powerhouselatvia.com un liksim lietā zināšanas kopīgas attīstības vārdā.

Fokusā ASV vēlēšanas. Pasaules Panorāmā Mārtiņš Vargulis

Wed, 02 Oct 2024 18:47:43 GMT

ASV pilnā sparā rit priekšvēlēšanu kampaņa – jau nākamā mēneša sākumā amerikāņi dosies pie vēlēšanu urnām un izraudzīsies jaunu valsts vadītāju. Vai pie varas grožiem atgriezīsies Donalds Tramps, vai arī pirmo reizi ASV vēsturē par prezidenti kļūs sieviete, demokrātu kandidāte Kamala Harisa? Kādu ietekmi tas atstās uz karā ierauto Ukrainu?

Komentāru LTV raidījumam "Pasaules Panorāma" sniedz PowerHouse Latvia direktors Martins Vargulis.

Raidījums pieejams šeit .

TV24 Ziņu Top. Komentē Mārtiņš Daugulis

Sat, 28 Sep 2024 06:47:02 GMT

Ziņu Top. TV24 aktuālos notikumus komentē direktors Mārtiņš Daugulis

ANO reforma | Tuvo Austrumu reģionālā dinamika un tās ietekme uz Latvijas politiku | Krievijas kodoldoktrīna: šantāža vai pamatoti draudi

Raidījuma ieraksts šeit

ZINĀTNISKĀ DOMĀŠANA UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDEI Jeb mani trīs iecienītākie elementi, Zinātnieku naktij 2024 gatavojoties

looka_production_121234916 — Fri, 27 Sep 2024 06:57:49 GMT

27.09.2024.

Mārtiņš Daugulis

ZINĀTNISKĀ DOMĀŠANA UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDEI

Jeb mani trīs iecienītākie elementi, Zinātnieku naktij 2024 gatavojoties

Gatavojoties Zinātnieku naktij 2024, vēlos dalīties ar dažām pārdomām par to, kā zinātniskā domāšana var būt noderīga uzņēmējdarbībā. Latvijā šis notikums ir lieliska iespēja izbaudīt gan interesantus priekšlasījumus par jaunākajiem zinātniskajiem atklājumiem, gan arī praktiski iepazīt dažādas zinātnes jomas. Zinātnieku naktī piedāvājums ir plašs, apmierinot gan sociālo, gan eksakto zinātņu interesentus.

Strauji pārejot no zinātnes uz konsultāciju biznesu, esmu nonācis pie dažām atziņām, kas, manuprāt, ir svarīgas arī biznesa vidē – ārpus tradicionālajiem priekšstatiem par zinātnes ietekmi uz tautsaimniecību. Man šķiet interesanti, ka zinātniskā domāšana bieži tiek saistīta tikai ar kritisko domāšanu, tomēr, manuprāt, tās patiesais spēks slēpjas spējā atklāt jauno. Zinātne ir domāšanas sistēma, kas ne tikai palīdz labāk izprast kļūdas, bet arī veicina progresu, nepārtraukti atklājot jaunas iespējas.

Zinātniskā domāšana, pat minimālā līmenī, palīdz uzņēmumiem saglabāt veselīgu pieeju realitātei. Pilnvērtīgi pielietota, tā ļauj uzņēmumiem attīstīties un radīt jaunus produktus un pakalpojumus. Tāpēc vieglā pirmssvētku gaistonē (jā – Zinātnieku nakts ir svētki) vēlos izcelt trīs man svarīgus zinātniskās domāšanas elementus, kas būtu noderīgi arī uzņēmējdarbības pasaulē.

Pirmkārt, hipotēžu pārbaude . Zinātnē viss sākas ar hipotēzēm un to pārbaudīšanu. Tas kontrastē ar dažu uzņēmumu aklo ticību sava produkta unikalitātei vai ikdienas rīcības pareizībai, kas bieži vien izslēdz iekšējo kritiku un novērš kļūdu atklāšanu. Īpaši Start-Up uzņēmumu kultūrā pārliecība par veiksmi bieži robežojas ar reliģisku ticību. Protams, ticība ir vajadzīga kā virzītājspēks, taču, lai sasniegtu panākumus, svarīgi ir arī pēc iespējas ātrāk testēt risinājumus. Jebkurš doktorants pasaulē apstiprinas, ka kļūdas ir tikpat vērtīgas kā veiksmīgi rezultāti, jo nederīgu hipotēžu noraidīšana ir būtiska progresam. Iesaku šo pieeju pielietot arī uzņēmumos, sistemātiski pārbaudot savus pieņēmumus.

Otrkārt, laiks domāšanai . Zinātnē laiks domāšanai ir svēts. Piemērs, kas mani vienmēr iedvesmo - kolēģes stāsts no pieredzes Baltic Studies Center Latvijā (viens no spicākajiem pētniecības centriem reģionā), kur zinātnieki atvēl laiku kopīgai domāšanai un ideju apspriešanai darba laikā. Viņi lasa zinātniskos rakstus, diskutē un dalās atklājumos ar saviem kolēģiem. Šis laiks domāšanai ļauj attīstīt idejas un veicina dziļāku izpratni. Es aicinu uzņēmumu vadītājus ieplānot laiku domāšanai savā ikdienā un ieviest šādu pieeju arī savos uzņēmumos darbinieku kultūrā. Mēs riskējam kļūt par tabulu, sanāksmju, kalendāru cietumniekiem, kur laiks domāšanai tiek uztverts par dīsktāvi. Šis laiks ir jānotur un jāaizstāv. Ja nepieciešama palīdzība, kā to efektīvi īstenot, droši sazinieties – mēs varam palīdzēt.

Treškārt, “Aha” moments . Zinātnē katrs pētnieks, neatkarīgi no jomas, ir pieredzējis to brīdi, kad pēc stundām vai pat gadiem ilgas darba pie datiem un teorijām pēkšņi rodas jauns atklājums. Šis “Aha” mirklis ir īsta dopamīna injekcija, kas padara zinātni tik aizraujošu. Uzņēmējdarbībā šādus mirkļus var piedzīvot, kad tiek izveidots kas jauns un revolucionārs, bet arī mazās ikdienas lietās, veicot inkrementālus procesa vai produkta uzlabojumus. Tāpēc es aicinu uzņēmumus veicināt radošumu un atvērtību jaunām idejām, lai sasniegtu savus “Aha” brīžus, kas var būt izšķiroši gan biznesa attīstībai, gan inovācijām.

Kopumā, zinātniskā domāšana var būt ne tikai stabilizējošs faktors uzņēmējdarbībā, bet arī izaugsmes un inovāciju katalizators. Zinātnē gūtās mācības var palīdzēt uzņēmumiem ne tikai izdzīvot, bet arī plaukt un attīstīties arvien mainīgajā biznesa pasaulē.

Šo sakot, es velku ērtus apavus, un dodos iekarot Zinātnieku nakti 2024!

“Mieru ar esošo politisko režīmu Kremlī var nodrošināt tikai, ja ir panākumi frontē,” M. Vargulis

Thu, 26 Sep 2024 09:20:08 GMT

“Mieru ar esošo politisko režīmu Kremlī var nodrošināt tikai, ja ir panākumi frontē,” M. Vargulis

Ņemot vērā pašreizējo politisko situāciju Kremlī, jebkādas miera sarunas starp Ukrainu un Krieviju būs patiesi auglīgas tikai tad, ja Ukraina tajās iesaistīsies no spēka pozīcijām, intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja Rīgas Stradiņa universitātes lektors, Analītikas un risku vadības grupas “PowerHouse Latvia” direktors Mārtiņš Vargulis

Raidījuma ieraksts pieejams šeit

STRATĒĢIJA IR MIRUSI, LAI DZĪVO STRATĒĢIJA! Jeb tā ir liela māksla

Thu, 19 Sep 2024 15:02:41 GMT

19.09.2024

Mārtiņš Daugulis (PhD)

Pētniecības un attīstības direktors

Analītikas un risku vadības grupa “PowerHouse Latvia”

STRATĒĢIJA IR MIRUSI, LAI DZĪVO STRATĒĢIJA!

Jeb tā ir liela māksla

Iedvesmu šīm pārdomām sniedz faktoru kombinācija.

Pirmkārt, kolēģis uz galda noliek Harvard Business Review, kur galvenais caurvijas elements – korporatīvās kultūras jābūvē tā, lai tās strādātu, ne tikai būtu uz papīra; prognožu modeļos dominē diverģence kādreizējās konverģences vietā (viss šķeļas, ne saplūst); visbeidzot visu iesaistīto vajadzību validācija kļūst par normu sacensībā par smadzenēm, darba rokām un citām nedienām kopīgā skrējienā pēc siera. Aiztaupīju jums 20 dolārus. Lūdzu, nav par ko!

Otrkārt, kāds anekdotisks mirklis korporatīvajā sadzīvē. Esmu klāt, kur tiek sasaukta sanāksme, ar mērķi sākt darbu pie stratēģijas, kā rezultātā atklājas, ka iepriekšējā vadība stratēģiju jau bija sataisījusi, tikai tā vēl joprojām stāv atvilktnē. Faktiski, liels ieguvums, nopūt putekļus, liec lietā, un atstāj izsalkušu plēsonīgo konsultantu saimi, kas trinas gar potenciālo iepirkumu. Tikai nianse – visticamāk arī jaunā stratēģija paliks atvilktnē, jo dzīve taču rit savu gaitu.

Treškārt, ir sākusies stratēģiju pārskatīšanās un izstrādes sezona. Nāk vīri un sievas pelēkos vadmalas svārkos un liek pie acs stratēģijas tālskati, kurā bieži maskējas kaleidoskops, uzburot mirāžas no datu, notikumu, prognožu un nenoteiktību krāsainajiem stikla gabaliņiem.

Katrā ziņā šie trīs notikumi, atver nelielu meditāciju par stratēģiju veidošanas (un vajadzības) dilemmām Latvijā, un lielo mākslu tās risināt. Kā valstīs, tā organizācijās tiek meditēts uz vienu un to pašu – kā būt stratēģiskiem, ja acīmredzami kaut kas ar to nestrādā?

***

Stratēģiska pieeja nav joka lieta. Šobrīd dominē vairākas dilemmas, kas saistās ar šī brīža kapitālisma ekonomikas augšanas grūtībām:

1) Pieaugot procesu kompleksitātei, ko vienkāršāk varam saukt par troksni – ievērojami izskan vajadzība pēc stratēģiskas pieejas arī jomās, kur agrāk tādas vajadzības nebija. Paradokss – jomās, kas paļaujas uz stratēģiju aizvien vairāk izskan bažas par to, ka nenoteiktības pasaulē stratēģiski plānot nav iespējams. Praktiski stratēģijas spēka samazināšanos pierāda plānošanas periodu saīsināšanās. Efektīva stratēģija gadam jau ir luksuss, ko tikai retā joma var atļauties. Kā noturēties troksnī, pārvarēt/pielāgoties nenoteiktībām? Ērtumam sauksim šo pielāgošanās dilemmu.

2) Pieaugot lēmumu sasaistei ar efektivitāti, stratēģijas pieprasa piesaisti galvenajiem veiktspējas rādītājiem. Mēs rakstām stratēģijas, zinot, ka mums vajadzēs pierādīt, ka tās strādā – ar konkrētiem skaitļiem, mērījumiem un datiem. Finanšu direktors ir līdzvērtīgs dievam (vai vismaz pusdievam). Paradokss – “trāpīt” ar skaitļiem ir tikpat problemātiski kā braukt laivā pēc Merkatora kartes. Valsts pārvaldē, plānošanas specifikas dēļ, visi skaitļi ir svarīgi, pat ja to nav. Kas nozīmē, ka stratēģija izšķīst starp daudziem skaitļiem. Citējot kādu pētījuma dalībnieku no 2022.gada, strādājot pie Nacionālā attīstības plāna ietvara pētījuma – “NAPs ir kā Noasa šķirsts – kas nav iekšā, tas nepastāv. Bet ja viss ir svarīgs, nekas nav svarīgs…” Savukārt, balstot stratēģiju uz vienu veiktspējas rādītāju, bieži vien tiek sasaldēta stratēģijas īstenotāju spēja pielāgoties nenoteiktībām, kā arī elementāri atzīt, ka stratēģija ir koriģējama. Nemaz nerunāsim par zinātniskās pieejas pamatdomu, ka ne vienmēr pastāv korelācijas un kauzalitātes ar ietekmēm uz konkrētiem skaitļiem, kuras iepriekš neesam paredzējuši. Kā formulēt KPI labā līdzsvarā, lai nezaudētu mērķi? Sauksim šo par koordināšu dilemmu.

3) Pieaugot plaisām starp lēmumu pieņēmējiem, īstenotājiem un tiem, pār kuriem lēmumi tiek īstenoti, stratēģijas izstrāde kļūst iekļaujošāka. Paradokss – iekļaujošāka stratēģija izstrādē rada vēl lielāku plaisu izpildē, ja taktiskie risinājumi nav iesaistītos respektējoši ikdienā. Stratēģijas izstrāde ir komunikācijas un pat daudzās jomās šodien organizācijas (vai valsts) demokrātijas īstenošanas instruments. Taču stratēģija nav vienīgais demokrātijas instruments. Uztaisot labu stratēģiju iekļaujoši, tās gars ir jāpārnes arī uz ikdienas taktiski operacionālo rutīnu. Pretējā gadījumā stratēģija tiek sabotēta izpildē. Turklāt, kurš ir atbildīgs, ja stratēģija nestrādā vai tika nogulēta korekcija? Mēs nepieņemam lēmumus, jo ejam pēc stratēģijas versus mēs pieņemam lēmumus, kas ignorē stratēģiju – ir tāda kaitinoša rotaļa, kas ir populārāka par čūskas dzenāšanu pirmo Nokia telefonu īpašniekiem. Sauksim šo par demokrātijas un atbildības dilemmu.

Un ko ar to tagad darīt?

Trīs mākslas, kas var palīdzēt apjukušam stāvot krustcelēs.

Kļūdas tolerēšanas māksla

(un kļūdas atzīšanas iekļaušanas elementi)

Stratēģijas plānošanā, lai tā risinātu gan pielāgošanās, gan koordināšu, gan atbildības dilemmu, ir jābūt vietai kļūdu tolerēšanas kultūrai. Ko mēs darām, ja mūsu dati nebija pareizi vai nāca klāt jauni dati? Ko darīt, ja ieplānojām vektoru, kurš atsitās pret betona sienu, jo notika lielais-nezināmais? Kā sadzīvot ar trauksmi, ka zinām, ka būs slikti, bet nezinām, kas tieši? Ko darīt, ja mēs vienkārši sākumā kaut ko palaidām garām?

Kļūdas tolerēšanas māksla iet roku rokā ar filosofiju, ko izmanto aizvien vairāk valstu ilgtermiņa plānošanā – mēs plānojam nevis ceļa mērķi ar precīzu laiku un vietu, kad to sasniegsim, bet savu spēju attīstību, lai, šajā virzienā ejot, noturētos. Lietojot, pardon my French, fansīgo svešvārdu – mēs stiprinām savu agility. Agility stratēģijas automātiski paredz, ka ir pašsaprotami iešaut sev kājā ar tālajiem mērķiem. Ceļš ir tikpat svarīgs (un kāds teiktu – vēl svarīgāks), par tā gala mērķi.

Jautājumi paškontrolei, ja gribam nodarboties ar šo mākslas veidu: - Vai man ir filosofija kļūdas tolerēšanai organizācijā? Vai ir vietas, kur kļūdīšanās tiek veicināta? (Jo, piemēram, zinātne attīstās tikai caur kļūdu – tikai mēs to saucam par hipotēžu pārbaudi). Vai par kļūdām mēs ierosinām radošus risinājumus, kā esam darījuši jau gadiem – piemēram, spāņu inkvizīciju pret tiem, kas kļūdījās?

Datu māksla

(ne tikai tehniskā, bet izpratnes līmenī)

Dati un pierādījums kā bāze ir loģisks civilizācijas racionalitātes posms, grupām mēģinot sevi pārvaldīt ilgtermiņā. Tomēr nav nekā pašsaprotama šajā sakarā. Grupā virs 150 cilvēkiem (špikots no Harari), ar garantiju izpratne par to, ko ar datiem darām un kāpēc darām - būs atšķirīga. Vieniem dati ir sākuma kadrs, lai sāktu domāšanas procesu, citiem dati kalpo par atbildi nedomāt vispār. Ja datu nav – tad neko (un vairumā gadījumu viņu nav). Ņemt visu vai neņemt neko? Vai iespējams atrast kādu vienu, divus, trīs rādītājus, uz ko tiekties valstij – un tad jau viss pārējais atrisināsies?

Datu mākslā šodien ietilpst vairākas, nu jau aksiomas. Pirmkārt, datus var (un vajag) ievākt un radīt, un pārinterpretēt no jauna. Lielākais risks ir tā saucamā etnogrāfiskā tagadne* – iesprūšana datu pagātnē. Otrkārt, stratēģisko tvērumu nevajag ņemt pārāk lielu – mazus ietekmes laukus var atmērīt; lielos kļūdas iespējamība pieaug eksponenciāli un nekontrolējami. Te nāk talkā zinātniskā pieeja – mantra, ko skandējis katrs doktorants – sašaurini pētniecības lauku, sašaurini, sašaurini… Datu māksla paredz, ka kvalitatīvas pārmaiņas iedzīvinām maziem solīšiem, jo to mēs varam nomērīt. Soļa lielums – kvalitatīvi veicama atmērīšana. Trešā aksioma – spekulācijas ar datiem ir nereālā apjomā. Savu, cilvēcei tik ļoti raksturīgo muļķību, mēs pamatā palielinām, ar gudru seju atsaucoties uz datiem. Ar to jārēķinās. Un jāatzīst (skatīt dažas rindkopas atpakaļ par kļūdas tolerēšanu).

Jautājumi paškontrolei, ja gribam nodarboties ar šo mākslas veidu: - Vai mani dati ir aktuāli? Vai es veidoju jaunus datu laukus? Vai es zinu, kāpēc es vispār to daru? Vai mani stratēģijas kumosi nav par lielu un vai mērauklas, ko lietoju ir kauzalitātē (vai vismaz korelācijā) ar realitātē notiekošajiem procesiem.

Labas pārvaldības māksla

(kurš par to ir atbildīgs, un stratēģija kā iesaistes elements)

Pozitīva ir tendence stratēģiju veidot, iesaistot visas lietotāju grupas. Kā daudzas labas lietas (labo nodomu bruģētie ceļi uz elli), ir nianses, kas šo pozitīvismu var nogalināt.

Pirmkārt, ja stratēģija kalpo kā iemesls, lai aprunātos ar saviem padotajiem, jo nav cita formāta kā to izdarīt, tad laiks piesēst un apdomāties. Stratēģijas veidošanas process kā fikcija, jo pati stratēģija būs kas cits – rada tieši pretēju efektu demokrātiskās iesaistes idejai.

Otrkārt, stratēģijas izpilde nevar ievērojami atšķirties no sākotnējā uzstādījuma. Tas maksā ļoti dārgi uztaisīt stratēģiju tā, lai katrs lietotājs sevi tajā ierauga. Bet ar ieraudzīšanu nepietiek – īstā pārbaude sākas taktiski operacionālajā līmenī. Ja tas nemainās (vai pat mainās pretēji stratēģijai), mēs esam ieguvuši sprādzienbīstamu situāciju.

Treškārt, atbildību sadalījums par stratēģijas izpildi ir būtisks. Stratēģija neaizvieto cilvēka atbildību un elementāru darbu sadalījumu. Svētie raksti neaizvieto to, ka indivīds ir atbildīgs par savas rīcības sekām. Labas pārvaldības mākslā daudz efektīvāk ir noteikt mazus soļus, bet ar konkrētām atbildībām (ar konkrētiem datiem), nekā vispār noņemt atbildību no sevis, jo taču dzīvojam sarežģītā pasaulē, kas es tagad būšu atbildīgs par kovidu? (citāda beigas, citāts no kāda darba grupas dalībnieka).

Jautājumi paškontrolei, ja gribam nodarboties ar šo mākslas veidu: - Vai manas stratēģijas izstrādē iesaistām visus, jo tiešām mums vajag stratēģiju, vai daudz lētāk varam tikt galā ar citiem darbinieku sajūtu izziņas formātiem? Vai lietotājs ir iesaistīts labticīgi, un tiešām būs pārmaiņas viņa ikdienā? Vai stratēģija sniedz atbildi (kaut vai pavaddokumenta formā) – kurš par ko ir atbildīgs?

Noslēgumam

Kā jau visas mākslas, arī šī ir netveramas un reizē tveramas. Iespēju, kur smelties iedvesmu un padomu ir daudz – apgūt zinātnisko domāšanu un pieeju – kvantitatīvās un kvalitatīvās metodes vislabāk strādā tieši komplektā. Katru dienu mēs radām jaunas metodes lietotāja pieredzes izziņai – kā produktos, tā procesos, tā stratēģiju izstrādē.

Otrkārt, šo mākslu apguve nenoteiktības apstākļos prasa spēju riskēt un kļūdīties pašiem. Kļūdas inkorporācija ikdienā un ne tikai stratēģijā ir atsevišķs darbības lauks. Publisko finanšu jomā šis vispār ir tabu temats, pie kura noteikti vēl atgriezīšos nākotnē.

Visbeidzot, jaunā sezona plānošanā jau rit pilnā gaitā, un der atziņa, ka vienīgā prognozējamība šodien ir neprognozējamība. Tāpēc aicinu riskēt darīt lietas citādi, lai sasniegtu citādus rezultātus (ne ar garantiju, ka labākus), bet caur to kļūstot stiprākiem un spējīgākiem.

Ja jau piesaucu mākslu, labas rīmes piektdienas ritējumam no Anša, tai skaitā nelielai veselīgas paškritikas devai par stāstījuma apakšvirsrakstu:

“…Uz vāka ar biezu krāsu, rakstīts "Tā ir liela māksla"
Bet es stāstu tikai vienu stāstu
Asinis uz ielas aizskalo rudens lietus lāses
Kāds iet uz bāru atkal vēl pēc tikai vienas glāzes
Rakstu lielus vārdus pāri paša bildei, kas tāpat ir
Lieliski saskatāma, vienalga, ko tai triepju pāri
Tā nav nemaz tik liela māksla…”

***

Zemsvītras piezīmes:

*etnogrāfiskā tagadne – antropologs atnāk uz savu mājas universitāti un stāsta par cilti, ko vērojis, tagadnes formā, kaut cilts jau mainījusies un pamirusi. Ciniskai piebildei – šis ir OECD pētījumu pamatdarbības veids – nobīde laikā, ar ko pēc tam neko nevar darīt.

Šodienas jautājums: Ukrainas virzība Kurskas apgabalā – prognozes?

Tue, 27 Aug 2024 09:24:24 GMT

Šodienas jautājums: Ukrainas virzība Kurskas apgabalā – prognozes?

Karadarbība Ukrainā | Kurskas kauju nozīme plašākā kara kontekstā | Rietumu rekacija

Diskusijā "Šodienas jautājums" piedalās Martins Vargulis, PhL direktors.

Ieraksts pieejams šeit

549084e0

Saruna ar bijušo ASV spēku komandieri Eiropā, ģen.-ltn. (ret.) Benu Hodžes

Saruna ar bijušo ASV spēku komandieri Eiropā, ģen.-ltn. (ret.) Benu Hodžes

Pamiers ir svarīgs, bet tas vēl nav stabils politisks risinājums

Pamiers ir svarīgs, bet tas vēl nav stabils politisks risinājums

Šodienas jautājums: Cik trausls pamiers iestājies Tuvajos Austrumos?

Šodienas jautājums: Cik trausls pamiers iestājies Tuvajos Austrumos?

ASV turpina savilkt spēkus Tuvajos Austrumos

ASV turpina savilkt spēkus Tuvajos Austrumos

Šodienas jautājums: Kad un kā beigsies karš Tuvajos Austrumos?

Šodienas jautājums: Kad un kā beigsies karš Tuvajos Austrumos?

Par Latvijas drošības un aizsardzības jautājumiem

Par Latvijas drošības un aizsardzības jautājumiem

Vai ASV tiešām novēršas no Ukrainas?

Vai ASV tiešām novēršas no Ukrainas?

Karš Tuvajos Austrumos var radīt ilgtermiņa draudus Eiropai

Karš Tuvajos Austrumos var radīt ilgtermiņa draudus Eiropai

Par notikumu attīstību Tuvajos Austrumos

Par notikumu attīstību Tuvajos Austrumos

Kas ir kurdi un cik reāla būtu viņu iesaistīšanās ASV cīņā pret Irānas režīmu?

LSM skaidro: Kas ir kurdi un cik reāla būtu viņu iesaistīšanās ASV cīņā pret Irānas režīmu?

Latvijas Radio: Tramps sola drīzas Irānas kara beigas. Spriedzes kāpums starp Ukrainu un Ungāriju

Tramps sola drīzas Irānas kara beigas. Spriedzes kāpums starp Ukrainu un Ungāriju

Šodienas jautājums: Cik ilgstošs būs karš Tuvajos Austrumos?

Šodienas jautājums: Cik ilgstošs būs karš Tuvajos Austrumos?

Pasaules Panorāma. Karš Tuvajos Austrumos un Hormuza šaurums

Pasaules Panorāma. Karš Tuvajos Austrumos un Hormuza šaurums

Vai pēc zaudējumiem ASV Tramps meklē uzvaru Irānā?

Vai pēc zaudējumiem ASV Tramps meklē uzvaru Irānā?

Šodienas jautājums: Situācija Tuvajos Austrumos – vērtējums un riski?

Šodienas jautājums: Situācija Tuvajos Austrumos – vērtējums un riski?

Par drošības arhitektūras transformāciju un transatlantiskajām attiecībām

Par drošības arhitektūras transformāciju un transatlantiskajām attiecībām

Latvijas Radio: “Drednautu diplomātija” un piemirstās cilvēktiesības – Irānas un ASV sarunas

Latvijas Radio: “Drednautu diplomātija” un piemirstās cilvēktiesības – Irānas un ASV sarunas

Kāpēc mēs neuzticam savu naudu sistēmai? Sociālantropologa skaidrojums par investēšanu un bailēm

Kāpēc mēs neuzticam savu naudu sistēmai? Sociālantropologa skaidrojums par investēšanu un bailēm

ASV spiediens liek Irānai izvēlēties starp sarunām un militāru konfliktu

ASV spiediens liek Irānai izvēlēties starp sarunām un militāru konfliktu

ASV un Irānas Kodolsarunas: Kāpēc abu pušu piekāpšanās robežas ir tik šauras?

ASV un Irānas Kodolsarunas: Kāpēc abu pušu piekāpšanās robežas ir tik šauras?

PhL piedalās Latvijas ārējās un drošības politikas Gadagrāmatas 2026 jaunākajā izdevumā

PhL piedalās Gadagrāmatas 2026 jaunākajā izdevumā

Pasaules Panorāma. Politiskā un ekonomiskā krīze Irānā un Grenlandes nākotne

Pasaules Panorāma. Politiskā un ekonomiskā krīze Irānā

Latvijas Radio Divas puslodes: Protesti Irānā vēršas plašumā

Latvijas Radio Divas puslodes: Protesti Irānā vēršas plašumā

Irānas politiskā krīze: protesti, vara un nākotnes nenoteiktība

Irānas politiskā krīze: protesti, vara un nākotnes nenoteiktība

Kas notiek pēc ASV intervences Venecuēlā ar drošību pasaulē un miera plāniem Ukrainai?

Kas notiek pēc ASV intervences Venecuēlā ar drošību pasaulē un miera plāniem Ukrainai?

Latvija ANO Drošības padomē – kādi ir pirmās sēdes secinājumi?

Latvija ANO Drošības padomē - kādi ir pirmās sēdes secinājumi?

No taisnas līnijas uz dzīvu trajektoriju jeb takas, kas mūs nes tālāk

No taisnas līnijas uz dzīvu trajektoriju jeb takas, kas mūs nes tālāk

“Šobrīd neredzu gaismu tuneļa galā,” par kara Ukrainā izbeigšanu saka M. Vargulis

“Šobrīd neredzu gaismu tuneļa galā,” par kara Ukrainā izbeigšanu saka M. Vargulis

Ārpolitikas pētnieks Mārtiņš Vargulis skaidro ASV jauno drošības stratēģiju un Kremļa domāšanu

Ārpolitikas pētnieks Mārtiņš Vargulis skaidro ASV jauno drošības stratēģiju un Kremļa domāšanu

Intervija raidījumā “Divas puslodes” (Latvijas Radio)

Intervija raidījumā “Divas puslodes” (Latvijas Radio)

Podkāsta diskusija: "Cik ilgi ASV var būt Eiropas drošības garants?"

Podkāsta diskusija: "Cik ilgi ASV var būt Eiropas drošības garants?"

Šodienas jautājums: Kāda varētu būt ASV piedāvātā miera plāna turpmākā virzība?

Šodienas jautājums: Kāda varētu būt ASV piedāvātā miera plāna turpmākā virzība? ﻿

Podkāsta diskusija: "Vai Eiropa ir gatava Ukrainai, un cik ilgi Ukraina vēl spēs atbalstīt Eiropu?"

Podkāsta diskusija: "Vai Eiropa ir gatava Ukrainai, un cik ilgi Ukraina vēl spēs atbalstīt Eiropu?"

Tiešsaistes diskusija: Veselības sistēmas noturība ģeopolitisko satricinājumu apstākļos

Tiešsaistes diskusija: Veselības sistēmas noturība ģeopolitisko satricinājumu apstākļos

Pasaules Panorāma. Donalda Trampa misija Āzijā un ASV attiecības ar Venecuēlu

Pasaules Panorāma. Donalda Trampa misija Āzijā un ASV attiecības ar Venecuēlu

Delfi TV diskusija: Latvijas energosistēma un (kiber)drošība

Delfi TV diskusija: Latvijas energosistēma un (kiber)drošība

Vai Donalds Tramps tiešām panācis īstu mieru Tuvajos Austrumos?

Vai Donalds Tramps tiešām panācis īstu mieru Tuvajos Austrumos?

Šodienas jautājums: Vai izdosies panākt noturīgu mieru Tuvo Austrumu reģionā?

Šodienas jautājums: Vai izdosies panākt noturīgu mieru Tuvo Austrumu reģionā?

“PowerHouse Latvia” meklē Klientu vadītāju / Vecāko pētnieku

“PowerHouse Latvia” meklē Klientu vadītāju / Vecāko pētnieku

Tiek prezentēts "Veselības ekonomikas barometrs 2025"

Šodienas jautājums: Kāda varētu būt ASV piedāvātā miera plāna turpmākā virzība?